Cilvēki darīja, ko varēja, tomēr pēdējās diennakts laika apstākļi izrādījās spēcīgāki, tādēļ ietves bija slidenas, bet ceļmalās veidojās dziļas un plašas peļķes.
Cilvēki darīja, ko varēja, tomēr pēdējās diennakts laika apstākļi izrādījās spēcīgāki, tādēļ ietves bija slidenas, bet ceļmalās veidojās dziļas un plašas peļķes, spriež pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» ražošanas vadības organizācijas inženiere Zane Ķince.
Aizvakar Jelgavā valdīja sals un sniga sniegs, savukārt jau vakar no rīta lija lietus. Nepastāvīgo laika apstākļu dēļ uz ietvēm un gājēju ceļiem parkos izveidojās ledus, kam pa virsu krājās ūdens. Savukārt ielu malās izveidojās dziļas un plašas peļķes, līdz ar to jelgavniekiem bija jābūt ļoti uzmanīgiem, lai uz slidenajām ietvēm nepakristu, bet kājas saglabāt sausas bija iespējams tikai gumijas zābakos.
Komunālās pārvaldes speciālisti gan norāda, ka šajā situācijā nebija vainojama neizdarība vai nolaidība. «Es redzēju, kā trešdienas vakarā uz ietvēm sētnieki kaisa smiltis, taču sniega, slapjuma un gaisa temperatūras iespaidā smiltis iesala ledū un vakar no rīta sētniekiem ietves bija jākaisa atkal. Tik slapjā laikā šis darbs īpašus augļus nenes, tādēļ arī ietves bija slidenas. Savukārt peļķes ielu malās, visticamāk, izveidojās tādēļ, ka ledus un sniega masa bija saslāņojusies gūlijās un tās ūdeni nespēja novadīt tik ātri, kā gribētos. Jāatzīst vien ir, ka cilvēks var censties darīt daudz ko, tomēr reizēm daba ir spēcīgāka un viltīgāka,» stāsta Zane Ķince.
Savukārt Komunālās pārvaldes hidrotehnisko būvju inženieris Juris Voicehovičs neizslēdz iespēju, ka lielajām peļķēm izveidoties ļāvusi arī sētnieku neizdarība: «Rudens un ziemas maiņās droši vien ir raksturīgi, ka sētnieki vēl nav attīrījuši gūlijas. Viņi arī ne vienmēr atceras peļķes kaut nedaudz tajās ieslaucīt, tādēļ rodas kājām gājējiem tik ļoti nepatīkamie pārvietošanās apstākļi. Drīz tomēr tiem vajadzētu uzlaboties.»
