Jelgavas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa ir pārliecināta, ka šāgada budžets pilsētas bibliotēkām būs nepietiekams.
Jelgavas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa ir pārliecināta, ka šāgada budžets pilsētas bibliotēkām būs nepietiekams.
Kad sāk pietrūkt naudas, jāsāk domāt, uz kā rēķina varētu ietaupīt. Jau atskan mājieni, ka piecas bibliotēkas Jelgavā varētu būt par daudz. Kā to vērtē bibliotekāri?
Izdevumi pieaug katru gadu
1997. gada 1. novembrī pilsētas Centrālā zinātniskā bibliotēka pārņēma bijušo rajona Centrālo bibliotēku ar finansējumu līdz decembra beigām. 1998. gadā tā jau pilnīgi tika finansēta no pilsētas bibliotēku budžeta, kas salīdzinājumā ar 1997. gadu tika palielināts par 22 tūkstošiem latu. Direktore uzskata, ka šāds palielinājums bija nepieciešams jau tad, kad pastāvēja vēl četras bibliotēkas.
– Vajadzība pēc līdzekļu palielinājuma saistīta ar informācijas tehnoloģiju modernizāciju. 1997. gadā mēs datortehniku ieguvām daļēji ar Sorosa fonda, Kultūras ministrijas un mazliet arī ar pilsētas pašvaldības atbalstu, bet, sākot ar 1998. gadu, tā bija jāsāk uzturēt pašiem, – situāciju raksturo Aija Nadziņa.
Kopēšanas darbi papildu ieņēmumus dod tikai pirmajā un otrajā izmantošanas gadā, secinājusi direktore. Pēc tam, kad jau jāgādā rezerves daļas, kopēšana no ieņēmumu avota vienkārši kļūst par pakalpojumu lasītāju ērtībām. Un tomēr direktore uzskata, ka kopētājs bibliotēkā ir svarīgāks par datoru un izdevumus tā uzturēšanai nevar vienkārši samazināt
Augot lasītāju skaitam, palielinās izdevumi reģistrācijai un citu bibliotēkas funkciju veikšanai nepieciešamajiem poligrāfiskajiem iespieddarbiem. Pirms trijiem gadiem šim nolūkam tika tērēti ap 500 latu gadā, 1997. gadā – 800 latu, 1998. gadā – jau 1550 latu.
A.Nadziņa secinājusi, ka pašlaik līmenī noturēties var vienīgi tāda iestāde, kurā nenotiek krasas izmaiņas īsā laika posmā. Diemžēl to neizprot pat dažs labs deputāts, ja jau jautā: «Vai tad kāds vispār vēl iet uz bibliotēku?»
Lasītājiem uz galvas krīt ķieģeļi
Pēdējā laikā jūtami palielinās tieši Centrālās zinātniskās bibliotēkas lasītāju skaits. Pagājušajā gadā klāt nākuši ap 500 lasītāju, bet šogad pirmajā ceturksnī – jau 475. Apmeklējums ir vidēji 284 lasītāji dienā.
Taču uz bibliotēkas ēku ir bēdīgi skatīties: parādes durvis ir ciet, jo ķieģeļi krīt uz galvas. Arī virs otrām durvīm pagalma pusē, pa kurām lasītāji staigā pašlaik, drīz notiks tas pats.
– Nākamais solis – kāpt pa logu, – konstatē Aija Nadziņa.
Mājas projekts un izskats neļauj tā vienkārši nojaukt bīstamo balkonu: tā čuguna margām ir vēsturiska vērtība. Remontam būtu nepieciešami 7200 latu.
2. bibliotēkas ēkai vajadzīga siltināšana un jumta remonts. Bērnu bibliotēkā vienā telpā būtu jānojauc atdalošā siena. Kosmētiskais remonts nepieciešams 1. bibliotēkai. Jau vairākus gadus šādiem remontiem netiek piešķirti pašvaldības līdzekļi.
Metodiskā vadība – papildu slodze
Līdz šim bibliotēku ir «glābis» dažādu fondu atbalsts un darbinieku aktivitāte. 1998. gadā astoņu projektu izstrādes rezultātā CZB ieguva papildus desmit tūkstošu latu. Gūti vērā ņemami rezultāti informācijas tehnoloģiju jomā, bet ir vajadzīgi līdzekļi, lai visu noturētu līmenī un attīstītu. Direktore apgalvo, ka pašlaik bibliotēka savā attīstībā stāv uz vietas.
Pagastu bibliotēku metodiskā vadība un rajona iedzīvotāju apkalpošana, pēc direktores domām, ir papildu slodze un izdevumi. Kad tiek piešķirti naudas līdzekļi, tie tiek rēķināti tikai uz 70 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju, taču nu jau katrs desmitais lasītājs ir pierakstīts Jelgavas rajonā. Šā gada pirmajā ceturksnī vien par lasītājiem kļuvis 441 rajona iedzīvotājs.
Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī joprojām pastāvot rajona centrālās bibliotēkas, un A.Nadziņa uzskata, ka Jelgava šajā ziņā ir sliktākā stāvoklī.
1. bibliotēkas liktenis – nezināms
Kad kļuvis zināms, ka māja Raiņa ielā 36 tiks denacionalizēta, CZB vadība meklējusi bibliotēkai citas telpas. Par piemērotāko atzīts nams Kalpaka ielā 9, bet, lai tur ierīkotu bibliotēku, nepieciešami 18 tūkstoši latu.
Par pagaidām reālāko variantu A.Nadziņa uzskata atrast 1. bibliotēkas ikmēneša īres maksas segšanai nepieciešamos 191,90 latus un mēģināt «noturēties» vismaz līdz gada beigām, paralēli meklējot arī telpas, kuras ir pašvaldības īpašums.
– 1. bibliotēka ir vajadzīga, un tajā ir pietiekami daudz lasītāju. Kas notiks, ja nebūs līdzekļu, ko samaksāt? – jautā direktore.
Samazinās lasītāju ērtības
CZB direktore skaidro, ka saīsinātais darba laiks pilsētas bibliotēkās ir kā kompensācija 1. bibliotēkas īres maksai, lai iegūtu papildu līdzekļus un to nevajadzētu likvidēt. Lasītājiem tas, protams, ir ērtību un pakalpojumu mīnuss. Tomēr ir jūtama siltuma (2. un 3. bibliotēkai ir automātiskās siltuma regulēšanas sistēmas), elektrības un telefona maksas ekonomija. Ja nākotnē rastos nepieciešamība samazināt strādājošo skaitu, tad arī to vieglāk būtu izdarīt, ja bibliotēka strādātu piecas dienas nedēļā. Bibliotekāri gaida pilsētas budžeta pieņemšanu, kas tad arī noteiks turpmāko rīcību.
