Piecas dienas augustā Jelgavas Mākslinieku biedrība pavadīja plenērā, šoreiz patālāk no mājām. Pavasarī mums piedāvāja doties pagleznot Laucienē, kur atrodas Nurmuiža. Uz plenēru devās 16 Jelgavas Mākslinieku biedrības dažādu paaudžu biedri, kam pievienojās Laucienes arhitekts un veikls ainavists Elmārs Orniņš un Ritmas Lagzdiņas skolniece Karīna Liepājniece.
Lauciene ir skaisti sakopts pagasta ciems ar lieliski izremontētu pamatskolu un brīvā laika pavadīšanas centru, kur mūs izmitināja un gatavoja gardas maltītes trīs reizes dienā. Laucienes viducī paceļas 1594. gadā Georga fon Firksa uzceltā Nurmes baznīca. Tā apbūra ar seniem altāra un kanceles kokgriezumiem, ar 17. gadsimta ērģeļu luktu gleznojumiem un greznajiem bumbu lukturiem, ar Dobelē dzīvojušā ērģeļbūvētāja Kārļa Hermaņa darinātām ērģelēm, ar Jelgavas meistaru izgatavotiem baznīcas priekšmetiem (iedomājieties – Dobelē kādreiz būvēja ērģeles, bet senajā Mītavā darināja krāšņus sudraba priekšmetus!), ar Nurmuižas pirmā īpašnieka Georga fon Firksa un viņa laulātās draudzenes Annas baltā akmenī kalto kapa plāksni altārdaļā, ar Firksu kapliču un senajiem zārkiem tajā.
Nepilnu kilometru Tukuma virzienā atrodas Nurmuiža, kas kopš 2005. gada ir Oļega Fiļa īpašums. Pēdējos gados tā piedzīvo atdzimšanu – visas saimniecības ēkas tiek atjaunotas (pavisam to būs 27), ar ko mūs iepazīstināja vēsturnieks Aldis Denčiks. Darba vēl daudz, taču jau tagad ikviena acis priecē plašais muižas ansamblis ar brūniem dakstiņiem pārklātiem jumtiem. Tāda mēroga muižas kompleksa atdzīvināšana nekur Latvijā nav novērojama.
Ieraudzītais likās brīnums, tādēļ Jelgavas mākslinieki, cik nu atļāva laiks, lielāko dienas daļu pavadīja šeit. Daudzi plenēra dalībnieki gleznoja Nurmes baznīcu, kamēr citi tuvākā un tālākā perspektīvā iemūžināja krāšņo Nurmuižas panorāmu. Dāmas krietnu stundu skaitu pavadīja lekni noaugušajā un krāsām bagātajā garšaugu dārzā muižas ēku vidiņā. Kate Seržāne akvarelī cildināja vīnogu oranžēriju, Inese Mīlberga, Ilona Drīliņa, Arnis Ozols fiksēja gleznaino dzirnavu dīķi. Ritma Lagzdiņa portretēja Aldi Denčiku, turpretim Uldi Zuteru nepiesaistīja muižas arhitektūra – viņš apkārtējā vidē meklēja pavisam necilus motīvus, kas viņa gleznās pārtapa lieliskos mākslas darbos.
Kad pēdējā dienā parādījām laucieniekiem, kas tapis viņu pusē, kultūras nama zāle bija pilna ar eļļas un pasteļa gleznām, akvareļiem, zīmējumiem un pat datorā zīmētām ainavām, ar ko visus pārsteidza Jānis Leimanis. No vairāk nekā simts darbiem Jelgavā parādīsim ļoti mazu daļiņu – katrs autors tikai vienu darbu. Plenēra izstādi no 10. septembra varēs skatīties Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā.
