Ne atvērtās robežas, ne drošība un finansiālais ieguvums nav mazinājis negatīvo attieksmi pret ES.
Pirms piecarpus gadiem, Latvijai balsojot par iestāšanos Eiropas Savienībā, «jā» teica apmēram divas trešdaļas pilsoņu. Tagad aptaujas rāda, ka tepat Zemgalē joprojām ceturtā daļa iedzīvotāju mūsu esamību tajā vērtē negatīvi, un izplatīts arvien ir viedoklis, ka Brisele mums uzspiež savus nosacījumus. Ikdienas dzīve tomēr liecina, ka ES kļuvusi tuvāka un saprotamāka gan atvērto robežu, gan darba un mācību iespēju, gan lielā Latvijā ienākušā finansējuma dēļ.Turībā joprojām zem vidējāLai uzskaitītu visu, kas ar ES finansiālu atbalstu tapis Jelgavā un apkārtējos pagastos, vajadzētu teju atsevišķu lappusi. Turklāt tā ir tikai informācija par pašvaldību vadībā apgūtajām investīcijām. Saskaņā ar valsts institūciju datiem finanšu plānošanas periodā, kas ilga līdz 2006. gadam, Latvijā sociālo apstākļu uzlabošanai, visu veidu uzņēmējdarbības attīstībai, infrastruktūras uzlabošanai un citiem mērķiem ienākuši gandrīz 440 miljoni latu ES naudas. Nākamajā termiņā no 2007. līdz 2013. gadam iespējams paņemt daudz vairāk – 4,6 miljardus latu. Jāiemaksā ES budžetā arī pašiem, bet tā ir četras reizes mazāka summa jeb 1,1 miljards latu. Tiesa, dzīves līmenis piecos gados pat pirmskrīzes laikā neauga tik strauji, kā solīja lielākie eirooptimisti. Pēc «Eurostat» datiem, 2004. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts bija 46 procenti no ES vidējā līmeņa, bet 2007. gadā – 58. Tas joprojām ir mazāk nekā Lietuvai un Igaunijai. Robežas kritušasLatvijas vēstnieks ES Normunds Popens, uzskaitot naudā grūti izsakāmos labumus, ko piecu gadu laikā esam guvuši no ES, kā vienu no pirmajiem min atvērtās robežas un brīvo darbaspēka tirgu. Stājoties ES, tiesības uz darbu jauno dalībvalstu pilsoņiem piedāvāja vien piecas valstis. Tagad ir tikai dažas, kurās barjeras saglabātas, taču pēc trim gadiem būs kritušas arī tās. Lai gan pirms iestāšanās masu mediji nenoguruši stāstīja par dažu attīstīto valstu bažām par masveidīgu austrumeiropiešu ieplūšanu, tas nav noticis. Tiesa, latvieši iespēju meklēt labāk apmaksātu darbu citur izmantojuši visai aktīvi, un pirms pieciem gadiem tik lielu aizbraukušo skaitu te paredzēja retais. Pētījumi rāda, ka Latviju darba meklējumos pametuši, iespējams, pat vairāk nekā pieci procenti darbspējīgā vecuma iedzīvotāju. Turklāt pašlaik, padziļinoties ekonomiskajai krīzei, izbraucēju skaits, visticamāk, turpinās augt. Otra lieta, kas netika prognozēta tādā mērogā, bija galvu reibinošā inflācija.ES kļuvusi par labu sabiedroto tiem, kas vēlas studēt ārpus Latvijas, jo dalībvalstu jauniešiem finansiālie nosacījumi citu ES valstu augstskolās ir vienādi. Arī te runā skaitļi. 2004./2005. mācību gadā ārzemēs «Erasmus» apmaiņas programmā mācījās 600 Latvijas studentu, bet pērn jau 2023.Nekontrolēta administrācijas varaUzņēmējiem ES atvieglojusi ceļu uz valstīm, ar kurām iepriekš tirdzniecība bijusi minimāla vai neeksistējusi vispār, piemēram, Maroku, uzsver vēstnieks. Tikmēr valsts iekšienē lauksaimnieki un citas produkcijas ražotāji sūdzas, ka Latvijas likumos iestrādātās ES regulas nereti ir pārspīlētas līdz absurdam, un tas uzņēmējdarbību nevis veicina, bet gan sarežģī un padara dārgāku. N.Popens nenoliedz, ka dažkārt pārmetumi ir pamatoti, tāpēc Ekonomikas ministrija veicot pētījumu, lai identificētu, kur Latvijas likumdošanā ES prasību slogs uzlikts nesamērīgi liels. LLU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Voldemārs Bariss uzskata, ka tas ir viens no joprojām augstā eiroskepticisma iemesliem sabiedrībā. Valsts pārvaldes teorijas vēsta, ka ierēdniecībai ir tendence paplašināties, iegūt savai institūcijai vairāk naudas, un Latvijā ES regulu pārņemšana bijis lielisks veids, kā to netraucēti darīt. Birokratizāciju dalība ES ir stipri palielinājusi. «No 2004. līdz 2008. gadam politiķu atbildības un kontroles pār administratīvo aparātu nebija nekādas,» nesaudzīgs ir pasniedzējs. «Eirobarometra» aptaujas rāda, ka trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata – ES uzspiež savu viedokli, turklāt Latvijā tā domā vairāk cilvēku nekā vidēji ES.Piekāpties ir vieglākJau pirms iestāšanās, kad Latvija runāja ar ES par izņēmumu atļaušanu un pārejas periodiem likumu pārņemšanā, nozaru pārstāvjiem bija daudz iebildumu, bet politiķi pietiekami neieklausījās un steidzināja, atgādina V.Bariss. Jelgavai sāpīgā cukura nozares slēgšana ir tikai viens no piemēriem. «Kāpēc Somija dabūja papildu struktūrfondu atbalstu, un cukura ražošana varbūt ar citiem apjomiem un formām tomēr tika saglabāta? Bet mums vieglāk bija paņemt kompensācijas par likvidēšanu, jo tad nav jācīnās, ir mazāk galvassāpju.»«Ticu, ka lēmums bija pareizs. Nevaram mēs būt cukura lielvalsts, taču jautājums, kā tas tika skaidrots un cik pareizi izmantota kompensācijas nauda,» iebilst N.Popens. Arī pārmetumi par mūsu mazspēju Briselē neesot pamatoti. «Latvijas ietekme ir palielinājusies, ar mums vairāk rēķinās,» viņš saka. Uz jautājumu, vai pašlaik darba kārtībā kādā jomā ir jautājumi, kuros Latvija censtos panākt izmaiņas tagadējā ES kārtībā, viņš nosauc vien centienus rast iespēju ātrāk un vieglāk saņemt struktūrfondu avansa maksājumus.Neprotam uzsvērt ieguvumusTomēr arī vēstnieks piekrīt, ka iedzīvotāju viedoklis par ES nav rožains: «Sabiedrībā pastāv diezgan negatīvs ES tēls. Tas ir traģiski, jo mūsu dalība tajā ir vienīgā iespēja ar nelieliem resursiem atrast vietu globālajā kartē.» Latvija, gan stājoties ES, gan pašlaik ir viena no eiroskeptiskākajām dalībvalstīm, un arī Lietuvā un Igaunijā pozitīvo viedokļu ir vairāk.V.Bariss bilst, ka Latvijas sabiedrība allaž bijusi konservatīva un tai grūti pieņemt jaunas lietas, turklāt esam diezgan nacionālistiski noskaņoti. Tajā pašā laikā pārāk maz tiekot skaidroti dalības ieguvumi un pozitīvie aspekti, jo arī priekšrocības jāprot parādīt. Kā vērtējat Latvijas dalību ES? Latvijas dalība ES ir laba lieta 17,3 % Latvijas dalība ES ir slikta lieta 25,2 % Latvijas dalība ES ir ne laba, ne slikta 51,7 % Nezina 5,7 %SKDS aptauja Zemgalē, 03.09.Daži ES līdzfinansētie pasākumi Jelgavā un rajonā Sabiedrības integrācijas centra izveide un aktivitātes Neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana Rūpniecības ielas seguma atjaunošana Pusceļa mājas izveide, celtniecības darbi sociālās aprūpes centrā Nestrādājošu vecāku iekļaušana darba tirgū un apmācībā Mūžizglītības sistēmas izveide Pašvaldību darbinieku, pedagogu kompetences palielināšana IT jomā Nodarbinātības spēju palielināšana, bezdarbnieku pārkvalifikācija Atbalsta sistēma skolēniem ar mācīšanās grūtībām Krustojumu rekonstrukcija, ietvju izbūve, luksoforu uzstādīšana pilsētā Atkritumu izgāztuvju rekultivācija, šķirošanas sistēmas un dalītās vākšanas izveide Lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēma pilsētā Lielās ielas un Dobeles šosejas posmu rekonstrukcija Riteņbraukšanas kursi skolēniem, bīstamo pāreju izgaismošana, veloceliņa projekts Invalīdu iekļaušana sabiedrībā Vientuļo vecāku, nepilngadīgo grūtnieču un jauno māmiņu sociālās atstumtības mazināšana Latvijas – Lietuvas sadarbība pret plūdiem, uzlabojot civilās aizsardzības sistēmu Notekūdeņu attīrīšanas sistēmu izveide Elejā, Sesavā Satiksmes drošības uzlabošana pie Ozolnieku vidusskolasKo esam ieguvuši un ko zaudējuši, iesaistoties Eiropas Savienībā?Silvija Svare, skolotāja:Liels pluss ir tas, ka var brīvi ceļot. Lieldienās mana meita brauca uz Angliju apciemot draugu, kas tur studē. Jauniešiem ir iespējas izvēlēties prestižas skolas. Tiem, kas Latvijā nevar atrast darbu, iespējams brīvi doties strādāt uz ārzemēm, taču, no otras puses, – cilvēki aizbrauc, un kas pelnīs pensijas vecākiem un vecvecākiem? Iespējams rakstīt projektus un saņemt naudu no struktūrfondiem. Arī mūsu skolā bērni raksta, piemēram, par dabas takas izveidi. Pozitīvi, ka līdz ar ES mazinājusies atkarība no Krievijas. Slikti ir tas, ka gaišākie prāti un darba rokas aizplūst. Atrod darbu, un daudzi nebrauc atpakaļ. Tas ir visbriesmīgāk. Mani arī uztrauc, kas notiks ar kultūru un izglītību. Kas būs, ja aizbraukušo vietā ieradīsies vēl zemāk kvalificēti cilvēki no citām valstīm? Nākuši daudzi ierobežojumi lauksaimniecībā. Par zaudējumu var uzskatīt kaut vai cukurfabriku. Juris Lavenieks, zemnieks:Personīgi es esmu tikai ieguvis. Saimniekošanu sāku praktiski no nulles. Izmantojot pirmsiestāšanās SAPARD fonda līdzekļus un vēlāk arī struktūrfondu līdzfinansējumu, saimniecību esmu modernizējis tik tālu, ka šo ekonomisko krīzi ceru pārdzīvot bez lieliem zaudējumiem, un ceru, ka manis ražotā produkcija būs konkurētspējīga Eiropas tirgū.Skatoties Latvijas mērogā, ES fondu finansējums bieži izmantots nepārdomāti. Tas vienkārši apēsts vai ieguldīts nelietderīgi, neradot lielāku pievienoto vērtību. Ja vairāk būtu attīstījuši ražošanu, iespējams, šo krīzi daudzas nozares pārciestu vieglāk. Arī valsts budžets nepildās, jo nav kas maksā nodokļus. Ruta Melhere, pensionāre:Lielākais pluss ir brīva ceļošana, ko mēs, pensionāri, arī daudz izmantojam. Ieguvums ir tas, ka var pieteikties uz dažādu projektu finansēšanu, ir mācību un semināru iespējas. Arī Pensionāru biedrība ieguva līdzekļus datortehnikas iegādei. Vairāk tiek kontrolēts preču tirgus, lai gan dažkārt kontroles un prasību ir par daudz. Līdz ar ES strauji kritusies ražošana, arī Jelgavā slēgtas rūpnīcas, cukurfabrika, bankrotējušas mazās saimniecības. Draudzenes ģimene, kas dzīvo pie jūras, bija spiesti sagriezt savu zvejas kuģīti. Ir inflācija, bezdarbs, lai gan daudzās nebūšanās paši esam vainīgi, nevis ES. Baidos arī par identitātes zaudēšanu. Dažreiz šķiet, ka jaunieši angliski māk labāk nekā latviski, tautība pasē vairs nav jāraksta, pilsonības piešķiršana ir atvieglota. Par identitātes zaudēšanu uztraucos, stājoties ES, un uztraucos arī tagad.Mārcis Cīrulis, ārsts:Es kā Latvijas pilsonis, kas 1990. gada 4. maijā parakstīja Latvijas Neatkarības deklarāciju, par iestāšanos ES balsoju ar zināmām bažām, ka tā atkal ir savienība, tomēr ar pārliecību, ka šī būs civilizētu valstu savienība. Arī mums tagad atvērtas robežas uz Eiropu un pasauli, varam mācīties labākajās skolās un strādāt mūsdienīgās ražotnēs. Mums ir iespēja iegūtās zināšanas un prasmes pārvest tēvzemē un te izmantot.Mūsu problēma ir pārlieku uzpūstais ministriju klerku slānis, kas tā arī nespēj pilnīgi un savlaicīgi izmantot ES finansējumu. Mums trūkst politiskās gribas, plānojot reformas praktiski jebkurā sfērā. Mēs uzturam nerentablas, neefektīvas iestādes, ražotnes, amatus.Ginta Linīte, muzeja vadītāja:Latvijai iestājoties ES, tika radīti ļoti labi apstākļi tūrisma attīstībai. Ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem ir iespējas ceļot pa jebkuru savienības valsti, bet arī ārzemju tūristi var apskatīt visas trīs Baltijas valstis gan kopā, gan atsevišķi. Agrāk vīzas un pasu kontrole to ļoti sarežģīja. Augstskolu studentiem un mācību spēkiem ir iespēja piedalīties dažādās apmaiņas programmās ar citu valstu augstskolām. Veikt pētījumus, konsultēties vai iegūt pieredzi tādās zinātnes jomās, kas Latvijā nav attīstītas vai populāras. Tā iespējams paskatīties uz problēmām plašāk. Negatīvi ir tas, ka daudz kas kļuvis stipri dārgāks. Par preci, kurai citur ES valstīs cena ir eiro, mums jāmaksā tikpat, bet jau latos. Pirms iestāšanās mums bija ļoti zemas algas, bet arī pārtika bija lētāka. Man ir ļoti žēl veco cilvēku. Medicīnas pakalpojumi un zāles kļuvuši dārgāki, bet vairums pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma.
