Jelgavā apspriež Vācijas duālās jeb darba vidē balstītās izglītības pieredzi.
«Mūsuprāt, vērtīgākais Vācijas duālās izglītības pieredzē, ko mēs varētu pārņemt Latvijā, ir sistēmas elementi, kas nodrošina mācību kvalitāti,» pēc abu valstu ekspertu tikšanās Jelgavas tehnikumā atzīst pasākuma organizatoru Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Gunta Štēbele. Savukārt Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte akcentē trīspusēju līgumu un motivējošu stipendiju nepieciešamību darba vidē balstīto mācību modelī.
Ikgadējais darba vidē balstītu mācību ekspertu seminārs Jelgavas tehnikumā – vienā no pirmajām izglītības iestādēm Latvijā, kas sāka speciālistu sagatavošanu duālās izglītības programmā, – notika, lai dalītos pieredzē profesionālās izglītības personāla kvalifikācijas un darba vidē balstītu mācību jautājumos, kā arī plānotu turpmāko sadarbību.
Uztrauc bezdarba līmenis
Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) padomniece profesionālās izglītības jautājumos Gunta Štēbele skaidro, ka organizācija Vācijas Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā un ciešā sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Latvijā īsteno «VETnet» projektu, kurā iesaistās deviņi AHK biroji visā pasaulē.
Tas paredz atbalstu Latvijas IZM iniciatīvai par darba vidē balstītu mācību ieviešanu, analizējot duālās profesionālas izglītības elementus, aktīvi strādājot pie profesionālās izglītības tēla celšanas visā sabiedrībā, kā arī atbalstot uzņēmumus darba vidē balstītu mācību īstenošanā.
«Daudzās valstīs jauniešu vidū ir augsts bezdarbs. Finanšu un ekonomikas krīzes dēļ situācija vēl vairāk saasinājusies. Savukārt Vācijā jauniešu bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems, kas skaidrojams ar duālo izglītības sistēmu un tās kvalifikācijas nodrošinājumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Šī iemesla dēļ citas valstis, tostarp Latvija, interesējas par Vācijas profesionālo izglītības sistēmu,» min G.Štēbele. Viņa atgādina, ka Vācijas federālā valdība jau ir vienojusies ar Latviju par sadarbību un abpusēju atbalstu šajā jomā, īstenojot konkrētus pasākumus.
Rudenī dosies uz Vāciju
Par vienu no tiem var dēvēt arī abu valstu ekspertu tikšanos Jelgavas tehnikumā. Dalībnieki sprieda par izaicinājumiem profesionālo skolu ikdienā Vācijā un Latvijā, pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām, pieaugušo tālākizglītību, sociālo partneru lomu un mentoru nepieciešamību darba vidē balstīto mācību modelī, kā arī apmeklēja kokapstrādes uzņēmumu «Marks M».
«Vācijas eksperti ir ļoti ieinteresēti konkrētā sadarbībā ar Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, darba devēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Tikšanās reizē Jelgavā tika panākta vienošanās turpināt dalīties pieredzē, kā arī 2016. gada rudenī tiks organizēts brauciens uz Vāciju, lai Latvijas duālās izglītības eksperti iepazītos ar Vācijas modeļa sniegtajām priekšrocībām un gūtu idejas sekmīgai darba vidē balstītu mācību īstenošanai Latvijā,» stāsta AHK pārstāve.
Vairāki individuāli līgumi
Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte piekrīt, ka duālā jeb darba vidē balstītā izglītība Latvijā noteikti būtu jāveicina. Līdzšinējā pieredze liecina, ka arī uzņēmēji no tā ir ieguvēji, jo «var būt apmierināti ar produktu, ko paši palīdzējuši sagatavot».
Duālajā izglītībā skolas iesaistījās 2013. gada septembrī, kad darba vidē balstītas mācības (vēlāk maksātnespēju piedzīvojušā) uzņēmumā «AMO Plant» sāka 16 audzēkņu, un astoņiem tur arī tika piedāvāts darbs. Tam sekoja sadarbība ar Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi par piemērotas duālās izglītības programmas izveidošanu namu pārvaldnieku sagatavošanā, ko apguva seši jaunieši. Savukārt patlaban par darba vidē balstītām mācībām noslēgti vairāki individuālie līgumi. Tā pa vienam tehnikumietim teorētiskās mācības un praksi apvieno uzņēmumos «Marks M», «Urbiks» un «Koncepts AJ», bet divi topošie automehāniķi darbojas «Komandorā».
«No Vācijas pieredzes mēs varētu pārņemt un tajā virzienā strādāt, ka audzēknis atrod uzņēmumu un tiek slēgti trīspusēji sadarbības līgumi ar jaunieti, uzņēmumu un skolu par darba vidē balstītām mācībām. Tāpat būtu jādomā par motivējošu stipendiju šiem izglītojamajiem, kas paaugstinātu arī viņu atbildības līmeni. Piemēram, Vācijā tā ir no 300 eiro līdz tūkstotim – visi uzņēmumi ir savas nozares asociācijas biedri un uzskata par pienākumu atvēlēt konkrētu summu darbaspēka sagatavošanai,» ieskicē J.Rudzīte.
Kadrus noskata jau 1. kursā
Darba vidē balstītu mācību modeli atbalsta arī uzņēmums «Marks M». Idejiski (bez konkrēta plāna un izglītības programmas) tas jau norit patlaban, atzīst ražošanas vadītājs Alvis Začs.
«Ar Jelgavas tehnikumu sadarbojamies daudzus gadus – pie mums visu laiku ir divi trīs praktikanti. Audzēkņus, kuriem kokapstrāde patīk un kuri šo profesiju nav izvēlējušies kļūdas vai vecāku pēc, noskatām jau 1. kursā. Tā viņi turpina līdz kvalifikācijas praksei, kā arī piedāvājam darbu vasarā, kad mūsu darbinieki devušies atvaļinājumā. Četru gadu laikā jaunieši jau kļuvuši par mūsu darbiniekiem. Kāds varbūt aiziet mācīties tālāk, citam plāniņš apskatīt plašo pasauli, bet daļa paliek ar mums. Šie jaunieši parasti arī ļoti labi nokārto kvalifikācijas eksāmenu,» stāsta A.Začs.
Lai gan prakse ir ļoti svarīga, nevar iztikt arī bez spēcīgām teorētiskām zināšanām, ko audzēkņi apgūst skolā, jo uzņēmumā neviens nemācīs, piemēram, par laku veidiem un sastāvdaļām. Tāpat šajā procesā jābūt pedagogam, kas strādā ar jauniešiem, jo uzņēmumā valda darba attiecības un nevienam nav ne laika, ne piemērotu spēju vienlaikus nodarboties ar pedagoģisko procesu, duālās izglītības izaicinājumus min «Marks M» ražošanas vadītājs.
