Uz skolas diskotēku atnāca zēns, kura elpa smirdēja pēc grādīgā. Ko šādā gadījumā darīt skolotājiem?
Uz skolas diskotēku atnāca zēns, kura elpa smirdēja pēc grādīgā. Ko šādā gadījumā darīt skolotājiem? Pārbaudīt puiša mēteļa kabatas? Noteikt dzēruma pakāpi? Tas būtu pretrunā ar cilvēku, tostarp bērnu, vispārējām tiesībām. Parastais risinājums šādos gadījumos – iereibušo ballē neielaiž un sūta uz mājām.
Tā notika arī šoreiz. Mājās zēnu sagaidīja māte. Saožot to pašu ko skolotāji, viņa teica: “Ej uz turieni, no kurienes esi nācis!” Zēns devās atpakaļ uz skolas pusi. Ceļā kļuva slikti, vēl sliktāk. Laimīgā kārtā viņš pie skolas satika klasesbiedrus, kas saprata, kā rīkoties. Pusstundā zēns nokļuva slimnīcā, kur nekavējoties tika sākta viņa atindēšana.
Tāds ir viens no stāstiem, kuram līdzīgi piedzīvoti ne vienā vien pilsētā vai ciemā. Kā uzskata Kalnciema pilsētas vidusskolas skolotājs Zemgales reģionālā veselību veicinošo skolu centra projektu vadītājs Austris Klupša, gan pedagogiem, gan vecākiem trūkst zināšanu, kā rīkoties konfliktu gadījumos, ko izraisa jauniešu atkarība no alkohola, smēķēšanas un tamlīdzīgām lietām. Tieši par šādu tematu pagājušajā nedēļā Dobelē notika skolotāju seminārs “Skolas un incidenti”, ko finansēja ES grantu programma “Pilsoniskas sabiedrības attīstība un stiprināšana” un Veselības veicināšanas valsts aģentūra, bet realizēja nevalstiskās organizācijas Izglītošanās centrs ģimenei un skolai, kā arī Zemgales un Kurzemes reģionālie veselību veicinošo skolu centri.
“Ir diezgan grūti noteikt robežu, kur cilvēks ir slimības varā un kur vienkārši palaidies. Var jau aiztaisīt acis un teikt: “Mēs tos alkohola lietotājus vai smēķētājus dzīsim, dzīsim. Bet cik tālu mēs viņus aizdzīsim? 100 metru no skolas vai 200? Kādam ar šo lietu ir jākrāmējas,” saka A.Klupša.
Viena šīs problēmas daļa ir skolotāju, vecāku, bāriņtiesas, sociālo darbinieku, psihologu, mediķu, policijas atbildības robežas. Dažkārt sabiedrībā manāma tendence šajās negācijās galvenokārt vainot skolu. “Taču diez vai no pedagoga varētu prasīt atbildību par deputātu, kas savulaik mācījies viņa klasē, un tas pats ir ar šiem atkarībās grimstošajiem cilvēkiem,” piebilst A.Klupša.
2001./2002. mācību gadā Veselības veicināšanas valsts aģentūras veiktais skolēnu veselības paradumu pētījums parādīja visai nepatīkamu ainu. Proti, atklājās, ka 10,7% trīspadsmit gadu vecu zēnu un 5,5% meiteņu alkoholu saturošus dzērienus lieto vismaz reizi nedēļā. Piecpadsmit gadu vecumā alkoholu vismaz reizi nedēļā iedzer 19,4% zēnu un 14,6% meiteņu. Jauniešu izklaides pasākumos bieži tiek lietotas arī narkotikas – marihuāna, tabletes “ecstasy”, alkohols, kas sajaukts ar medikamentiem. Dažkārt tas kļūst par ikdienas dzīves daļu.
Mierinājumam var teikt, ka speciālisti izpētījuši – dažkārt dzerstīšanās vai smēķēšana ir saistīta ar bērnu stresu. Var gadīties, ka zēns ir pārāk kautrīgs, lai bez “dūšas uztaisīšanas” ballē uzlūgtu dejot patīkamu meiteni. Savukārt kādai meitenei nevēlamu satraukumu var radīt pārmērīga mācību slodze. Taču tad, kad stresa cēloņi veiksmīgi novērsti, jaunieši attopas un no minētajām atkarībām paši tiek vaļā.
Pamācošu veidu, kā Rīgas Teikas vidusskolā risina skolēnu uzvedības problēmas diskotēkās, no Dobeles semināra aizguvusi Kalnciema pilsētas vidusskolas mācību daļas vadītāja Irēna Markule. Rīgas pedagogi apmēram nedēļu pirms gaidāmā sarīkojuma nosūta skolēniem uz mājām informatīvu vēstuli, kas būtībā kalpo kā līgums starp skolas administrāciju un jauniešu vecākiem. Abas puses parakstoties stingri apņemas, ka šajā sarīkojumā netiks smēķēts, lietots alkohols, narkotiskās vielas. Šāds dokuments skolas administrācijai dod zināmu pamatu aizdomīgos sarīkojuma dalībniekus pārbaudīt un saukt pie noteiktās kārtības. Starp citu, šajā līgumā vecāki min savu telefona numuru un vietu, kur atradīsies sarīkojuma laikā.
Kalnciemā skolas pedagogi stāvokli nevērtē kā kritisku. Pilsētā nepilngadīgiem jauniešiem alkoholu nepārdodot. Esot gan daži “izpalīgi”, kas aizliegto preci nopērk skolēnu vietā un tad ar uzcenojumu pārdod. Piemēram, viena cigarete tad maksājot no astoņiem līdz desmit santīmiem. No alkohola skolēni visbiežāk lietojot mazgrādīgos dzērienus – sidru, alu. Taču vismaz pagaidām stāvoklis Kalnciemā lielā mērā tiekot kontrolēts. “Taču mēs esam augoša skola un mums jābūt gataviem risināt šādus konfliktus, ja tie tomēr nākotnē rastos,” saka skolotāja Nellija Švede. “Narkotiku izplatība, manuprāt, patlaban Latvijā ir apstājusies, toties dzeršana iet plašumā. Un tas nevar neietekmēt bērnus,” piebilst A.Klupša.
Nākamajā projekta norises posmā tiks organizētas diskusijas pašvaldībās, pārrunājot optimālākos skolas sadarbības veidus ar jaunatnes centriem, policiju. Skola bez sadarbības partneriem jauniešiem nepieciešamo atbalstu un palīdzību nevar nodrošināt. Projekta nobeigumā notiks plaša konference un iepazīstināšana ar skolu pieredzi. Tiks apkopota teorētiska informācija rokasgrāmatā skolu pedagogiem un atbalsta personālam, to bez maksas nogādās visās vispārizglītojošas skolās.
