Abi Jelgavas koncertdzīves centri sezonas rudens cēlienā piedāvājuši klasiskas vērtības simfoniskās un kamermūzikas koncertos, kā arī jaunās mūzikas aktualitātes – programmu.
Abi Jelgavas koncertdzīves centri sezonas rudens cēlienā piedāvājuši klasiskas vērtības simfoniskās un kamermūzikas koncertos, kā arī jaunās mūzikas aktualitātes – programmu, ar kuras dažādību mūsdienīgi domājošam akadēmiskās mūzikas cienītājam nebūtu pamata justies neapmierinātam. Klausītājam jaunajā gadā jāvēl pierast, atsaukties un novērtēt tā visa pieejamību tepat Jelgavas kultūras namā un Sv.Annas baznīcā.
Silvija Braže:
Manuprāt, pagājušajā pusgadā muzikālajā dzīvē bija vairāki spilgti notikumi. Pirmais no tiem – franču kamermūzikai veltīts koncerts ar LNO solistes Kristīnes Gailītes, pianista Alda Liepiņa un flautista Mika Vilsona piedalīšanos. Plaša panorāma, sākot ar franču liriskās operas pārstāvi Kamilu Sen – Sansu, impresionistu Kloda Debisī un Morisa Ravēla kompozīcijām un tad ar spraigi izaicinošā “franču sešinieka” pārstāvja Fransisa Pulenka dziesmām. Spilgts trīs domubiedru kopdarbs, kas skanēja ne tikai Jelgavā, bet arī citur Latvijā. Labs redzesloka paplašinājums ar savulaik liegto franču kultūru.
Ziemassvētku gaidās īstu svētku noskaņu radīja LNSO un diriģents Andris Nelsons. Veiksmīgi izvēlēta programma ar J.Štrausa, J.Brāmsa, Dž.Pučīni, Ž.Bizē mūziku. Prasīgs, mērķtiecīgs, emocionāli spraigs diriģenta A.Nelsona žests. Līdzīgs emocionāls strāvojums, smeldze, smalkums Dž.Pučīni operu āriju atveidojumā LNO solistei Kristīnei Opalais un diriģentam A.Nelsonam. Abi šie koncerti varēja notikt ar Jelgavas pilsētas aģentūras “Kultūra” atbalstu.
Virkne skanīgu koncertu norisinājās Sv.Annas baznīcā. No tiem vēlētos izcelt Vecgada pasākumu. Tik atdevīgu kalpošanu savai draudzei laikmetīgajai mūzikai nenākas sastapt bieži. Laikmetīgajai mūzikai ir jāienāk baznīcā – to liecināja sarīkojums, kurā ar panākumiem uzstājās ērģelnieks Aigars Reinis, kā arī sitamo instrumentu spēlētājs Aleksandrs Jalaņeckis. Vienīgi publika diezgan rezervēti reaģē uz koncertiem Sv.Annas baznīcā. Taču – ja nav milzu ieejas maksas, tas nenozīmē, ka nav kvalitātes. Kur klausītāju vidū ir mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, ja bieži koncertos uzstājas viņu vienaudži…? Savukārt par A.Reiņa izvēlēto repertuāru un spēles meistarību varētu sapņot, pat apskaust citu pilsētu baznīcu draudžu mācītāji ne tikai Latvijā vien.
Lai gan ar Jelgavu saistīts, bet ne Jelgavā 10. decembrī uzstājās Mūzikas vidusskolas 3. kursa audzēknis čellists Maksims Beitāns (skolotāja Irina Titarenko). Lai gan Maksimam ir tikai 18 gadu, viņš spēlē ļoti sarežģītu programmu, no kuras parasti atsevišķus darbus izvēlas pieredzes bagāti čella spēles meistari. Reiz jau bijis Johana Frīdriha Docauera konkursā Drēzdenē, iegūstot 2. vietu, M.Beitāns cer iekarot jaunas spēles meistarības virsotnes. Varbūt Teodora Reitera fonda piešķirtajai “Grand Prix” (kuras iegūšanai par godu viņš koncertēja LNO Beletāžas zālē) pievienosies kāda cita? To uzzināsim februārī. Bet Jelgavā gaidīsim spilgtus muzikālus notikumus, kam ir nenovērtējama nozīme auditorijas muzikālo interešu veidošanā.
Ināra Puķīte:
Rudens piedāvājums bija plašs abās pilsētas koncertzālēs: kultūras nama jaunajā zālē un Sv.Annas baznīcā.
Sv.Annas baznīcas koncertu organizētāji prot izvēlēties un piesaistīt māksliniekus ar interesantām programmām. Dzirdējām mūziku, kas radusies pirms 900 gadiem, un 21. gadsimta komponistu pirmatskaņojumus.
Sv.Annas baznīcas koncertiem ir uzticīga publika – klausītāji, kas tik tiešām nāk, lai dzirdētu noteikta kolektīva, mākslinieka sniegumu. Diemžēl novērojumi kultūras namā bieži vien rāda pretējo: nekulturāls klausītājs, paskaļi sarunājoties, staigājot priekšnesuma laikā, ne tikai neciena mākslinieka uzstāšanos, bet arī traucē klausītājiem. Varbūt tas tādēļ, ka pārāk ilgu laiku, kamēr pilsētai nebija kārtīgas koncertzāles, cilvēki no tā visa atraduši. Mūzikas vidusskolā atklāti koncerti jelgavniekiem netiek rīkoti, un, lai klausītos simfonisko un kamermūziku, bija jādodas uz Rīgu. Tāpēc patiess prieks par aģentūras “Kultūra” organizēto LNSO koncertu, franču kamermūzikas, Sergeja Martinova krievu romanču vakaru.
Vēl jāsecina, ka publiku vairāk saista vārdi, kam īpaša reklāma nav nepieciešama, – “Cosmos”, S.Martinovs, Uģis Roze, LNSO –, bet vai tāpēc koncertu afišās lasāmie plašākai publikai mazāk dzirdēti vārdi – “Altera veritas”, “Schola Cantorum Riga”, komponists Georgs Pelēcis ar “Hildegardes dziesmām” – ir sliktāki? Protams, nē. Klausītājs tikai zaudējis vēl kādu labas mūzikas piedzīvojumu.
Cik aktīva jaunajā gadā būs koncertdzīve Jelgavā, atkarīgs tikai no tā, vai aģentūras “Kultūra” un Sv.Annas mūzikas dzīves organizētāji spēs uzaicināt tikpat labus māksliniekus kā līdz šim. Ļoti gribas cerēt, ka kolektīvi un mākslinieki, kas jau reiz šeit bijuši, atkal un atkal vēlēsies atgriezties muzicēt mūsu pilsētā.
