Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā šopavasar pilsētā fiksēts vairāk nekā 20 ar sadzīves atkritumiem piegružotu vietu.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārbaudes aktā šopavasar pilsētā fiksēts vairāk nekā 20 ar sadzīves atkritumiem piegružotu vietu.
Pašvaldības Komunālajai pārvaldei adresētajā aktā norādīts uz nekārtībām Bauskas ielas malās pie tiltiņa pār Platoni, pretī Rudzu ielai, Kalnakroga kapu pievārtē… Nosaukta arī Loka maģistrāle, Rubeņu ceļš, Romas un Miera iela, Kārniņu ceļš, Garozas, Līču, Prohorova, Aviācijas iela, Kalnciema šoseja, Liepu un Kārļa iela, Meiju ceļš, Pionieru, A.Brigaderes, Smilšu, Augusta, Atmodas iela, 1. līnija, Pavasara iela, Skolas iela… Faktiski nav neviena pilsētas rajona, kura sakoptību varētu atzīt par pieņemamu.
Pagājušā gadā Domes Komunālā pārvalde nesankcionēto atkritumu izgāztuvju sakopšanai iztērējusi vairāk nekā septiņus tūkstošus latu. Šogad, kā lēš pārvaldes ražošanas vadības un organizācijas inženiere Zane Ķince, šim nolūkam vajadzēs iztērēt ne mazāku summu, jo izmaiņas uz labo pusi iedzīvotāju attieksmē pret savu pilsētu tikpat kā nav jūtamas.
– Pēdējā mēnesī reizes divas lielāka «izaugusi» izgāztuve pie Kalnakroga kapiem, kur ir arī Lielupes palienes pļavu dabas liegums. Tas ir arī ētikas jautājums, un jāpadomā, cik tālu mēs tā iesim, ja atļaujamies izgāzt atkritumus pie kapiem. Savulaik piemiņas vietas cilvēki neatļāvās tā zaimot. Turklāt lielāko daļu atkritumu veido izzāģētie augļu koku zari, koku mizas, sausās lapas, ko tuvējo dārziņu un māju īpašniekiem vajadzētu sadedzināt, nevis veidot izgāztuvi, – spriež Z.Ķince.
Jā, tāda reiz ir pašu iedzīvotāju kultūras vizītkarte: zinām prasīt, lai pašvaldība rūpētos par pilsētu un pilsētniekiem, bet paši ar savu visatļautību spļaujam tai virsū. Vai tiešām cilvēki nedomā, vai neaptver, ka tā pašu nauda vien ir, kas faktiski jāizšķērdē par pašu «nedarbiem»? Šos līdzekļus varētu izmantot lietderīgāk un saprātīgāk: jaunu apstādījumu ierīkošanai, gājēju celiņu izveidei un tamlīdzīgi.
Speciālisti lēš, ka piedrazotās apkārtnes sakopšana pie nepabeigtās ēkas Emīla Dārziņa ielā 10 varētu izmaksāt pusotru tūkstoti latu, jo tur gan šķūrēšanai, gan atkritumu promvešanai un smilšu uzbēršanai daudz bija jāizmanto tehnika. Kalnakroga kapsētas izgāztuves novākšana prasīs vismaz trīs simtus latu. Un kur vēl pārējās pilsētnieku pašveidotās atkritumu krātuves.
Tomēr pārvaldes speciālisti arī uzsver, ka šopavasar apkārtnes uzkopšanā vērojama lielāka rosība un aicina visus būt aktīviem, lai aprīļa vidū, kad Jelgavā paredzēts organizēt Spodrības nedēļu, lielie darbi būtu jau apdarīti.
Privātmāju īpašnieki, kas īpašumam piegulošajā teritorijā uz ielas savākuši pa ziemu uzkrātās smiltis, var zvanīt Komunālajai pārvaldei un vienoties par smilšu aizvešanu (par to nebūs jāmaksā). Nekādā gadījumā smiltis nedrīkst bērt, kur pagadās, un atkal piesārņot apkaimi. Arī sētniekiem (sevišķi Lielajā ielā) saslaucītās smiltis nevajadzētu bērt uz apstādījumiem, kas ne tik sen no tām atbrīvoti.
