Jau pusotru gadu Meiju ceļa 14. nama piektā stāva dzīvokļa īpašniecei Zinaīdai Stundai nākas sadzīvot ar noplūstošiem griestiem. Tādēļ vienā no divām istabām nācies atslēgt elektrību, bet Nekustamā īpašumā pārvaldē (NĪP) uz sūdzību pienācīgi nereaģējot. Pārvaldes vadītājs Juris Vidžis «Ziņām» teic, ka nevar palīdzēt, jo mājai esot parāds par agrāk veiktajiem siltināšanas darbiem. Tādēļ daži piektā stāva iemītnieki glābjas saviem spēkiem. Uz ES līdzfinansējumu siltināšanā mājai pretendēt ir problemātiski, jo lielākie darbi, kas dod ievērojamu siltuma ekonomiju, jau agrāk paveikti pašu spēkiem.
Septiņdesmitajos gados būvētais Meiju ceļa 14. nams deviņdesmito gadu beigās izpelnījās sabiedrības pozitīvu ievērību ar to, ka pirmais pilsētā sāka ēkas siltināšanu. Ieguldot Nekustamā īpašuma pārvaldes aizdotos 60 tūkstošus latu, vispirms tika nosiltināti mājas gali, tad nomainīti logi kāpņu telpās, visbeidzot arī nosiltinātas garsienas. Taču jumts tā arī palika kapitāli neremontēts. 45 lati – vairākumam pārāk liela summaMājas vecākais Paulis Freimanis, kurš ir profesionāls celtnieks, stāsta, ka beidzamo divu gadu laikā divas reizes centies pierunāt dzīvokļu īpašniekus ieguldīt naudu jumta remontā. Diemžēl tas nav veicies. Vairums iedzīvotāju, kaut arī kārtīgi atmaksā NĪP doto aizdevumu, neesot bijuši pierunājami jauniem izdevumiem. Starp tiem, kas atteikušies maksāt par jumtu, pirmajā reizē bijusi arī piektā stāva dzīvokļa īpašniece Z.Stunda. Lai lieta aizietu, toreiz 75 dzīvokļu mājā pietrūcis tikai pāris dzīvokļu īpašnieku parakstu. Savukārt Z.Stunda teic, ka viņai pārāk liela likusies mājas vecākā piedāvātā vienreizējās iemaksas summa – 45 lati. Tas pensionārei ar 104 latu pensiju esot pārāk daudz. NĪP valdes loceklis J.Vidžis teic, ka iedzīvotājiem vajadzētu ņemt aizdevumu un rūpēties par savu īpašumu. NĪP šādiem darbiem naudu vairs neaizdodot. Mājas vecākais P.Freimanis teic, ka dzīvokļu iedzīvotāju parāds patlaban ir ap 25 tūkstošiem latu. Dzīve Meiju ceļā 14 neesot dārga. Agrāk veiktās siltināšanas dēļ maksa par apkuri janvārī bijusi 88 santīmi par kvadrātmetru, kas ir zemāka par vidējo. Viņš cer, ka vasarā tomēr varētu izdoties iedzīvotājus pierunāt jumta remontam. Jumta tecēšana dzīvībai bīstamaKāda cita piektā stāva dzīvokļa īpašniece, kas nevēlējās atklāt savu vārdu un kurai pirms dažām nedēļām no mitrajiem griestiem nokrita apmetuma gabals, teic, ka acīmredzot slīcēju glābšana ir pašu slīcēju ziņā. Viņa atzinīgi vērtē mājas vecākā pūliņus, ieskaitot fizisku ieguldījumu mājas remontdarbos. Taču, ja vairums zemāko stāvu iedzīvotāju par jumta remontu maksāt nevēloties, atliekot to darīt pašai. Viņa ir iepirkusi materiālus un vasarā virs sava dzīvokļa plāno jumtu salāpīt. «Tā kā ūdens noplūde caur griestiem var radīt bīstamus elektrības īssavienojumus, varētu vēlēties, ka NĪP jumta remontu attiecinātu pie avārijas darbiem, par ko tad maksātu visi mājas iedzīvotāji. Taču šādu attieksmi no NĪP es neceru sagaidīt,» piebilda piektā stāva iedzīvotāja. Viņasprāt, jumta vienkāršākā remontā nebūtu jāiegulda astronomiskas summas. Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras Mārtiņš Prīsis atzīst, ka uz Eiropas līdzfinansējumu var pieteikties tikai tās mājas, kur, veicot remontdarbus, varētu ietaupīt 20 procentu siltuma. Mājas vecākais P.Freimanis atzīst, ka uz lielākiem projektiem un līdz ar to arī izdevumiem nama iedzīvotāju vairākumu pierunāt būtu problemātiski.
