Atzīmējot nacisma sagrāvi Otrā pasaules karā, vienu brīdi domās biju Krievijā Sanktpēterburgā, Ziemas pils laukumā. Tur, kā raksta lielpilsētas ziņu portāls www.fontanka.ru, nepolitiskajā tautas akcijā «Nemirstīgo pulks», nesot karā zaudēto tuvinieku portretus, bija pulcējušies 180 tūkstoši cilvēku. Ziņu portāls piebilst, ka vairāk ļaužu Ziemas pils laukumā sanākuši vienīgi 1991. gada 20. augustā. Toreiz tas bija demokrātisks protests pret Maskavā varu pārņēmušajiem militārajiem pučistiem. Toreiz sapulcējušos skaitu lēsa uz apmēram 400 tūkstošiem.
Ne tikai Eiropā pieņemtajā 8. maija piemiņas dienā, bet jo īpaši padomju laikos pieņemtajā 9. maijā ziedi sagūla arī pie padomju karavīru pieminekļiem Jelgavā un sevišķi jau Rīgā, Pārdaugavā. Tomēr Latvijā tas ir pavisam citādi. Pie mums atšķirībā no Krievijas 9. maijs cilvēku domas un pašu sabiedrību sadala. Taču priecājos, ka šī diena Latvijā, kā bija gaidāms, pagāja mierīgi, ar zināmu savstarpēju cieņu.
8. maijā mēs – trīs jelgavnieki – ar velosipēdiem, iepriekš nesarunājuši, aizbraucām līdz piemineklim Otrā pasaules kara laikā nogalinātajiem Ģintermuižas cilvēkiem Garajos kalnos. Šajā sakarā vienam no mums iznāca mazliet nokavēt hokeju, otram ceļā zvanīja pēc tēva noilgojusies jaunākā meitiņa, trešajam vēl kaut kas. Taču neviļus nospriedām, ka šis velobrauciens bija īstajā laikā un vietā. Nospriedām arī to, ka nākampiektdien astoņos vakarā vajadzētu atkal tikties un braukt. Tikšanās vieta – vecās Trīsvienības baznīcas joms ar strūklaku centrā. Lūdzu, brauciet līdzi! Pēc stundas pusotras būsiet mājās ar vieglu, patīkamu nogurumu kaulos un varbūt kaut mazliet vairāk būsiet guvuši mīlestību uz savu dzimto pusi, kur tik daudz ir karots un nogalināts un kur tik ļoti vajag radoša, uzņēmīga gara un svēta miera. ◆
