Interesanti, ko par savu jauno darbu Tenesija Viljamsa lugā «Vasara un dūmi» īsi pirms pirmizrādes domā tagadējie galveno lomu tēlotāji – Elīna Skutele (Alma Vainmillere) un Jānis Dūrējs (Džons Bjukenens), kam aiz muguras nav ne Maskavas izrāžu, ne Rīgas slavenā «Ilgu tramvaja» skatīšanās iespaidu (Elīna gan redzējusi videoierakstu, bet tas tomēr neesot tas – gan ieraksta tehniskās kvalitātes, gan paša principa dēļ, jo teātris tomēr jāskatās teātrī).
E.Skutele un J.Dūrējs Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī ienāca praktiski vienlaicīgi, abi beiguši arī vienu un to pašu galvenās režisores Lūcijas Ņefedovas vadīto studiju. Skatuves liktenis katram tomēr veidojies nedaudz citāds, un kopā jeb galveno varoņu pāri spēlēt nav sanācis.
Jānis tā īsti pamanāms pēc daudzām otrā plāna lomām kļuva, šķiet, Marka Tvena «Princī un ubaga zēnā», kur Anglijas troņmantnieka Velsas prinča Edvarda Tjūdora un Londonas nabaga Toma Kentija no Atkritumu laukuma lomām režisore L.Ņefedova veiksmīgi izmantoja Jāņa un viņa dvīņu brāļa Māra Dūrēja (kura pamata aizraušanās gan ir futbols, nevis teātris) tīri portretisko līdzību. Arī pēc tam Jānis uz skatuves atradās bieži, bet ne vienmēr priekšplānā, toties, kā jau Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas pasniedzējam pienākas, savu uzdevumu izpildot perfekti. Līdz jaunai virsotnei – titullomai Annas Brigaderes «Sprīdītī», kur Jānim veiksmīgi izdevās gan klātienes cīņa ar Lutausi un citiem mošķiem, gan neklātienes sāncensība ar iepriekšējo gadu Sprīdīša lomas atveidotājiem Jelgavas teātrī.
Elīnai ir relatīvi vieglāk, jo skatuves priekšplānā būts biežāk par savu partneri – spēlēts Antona Čehova «Trīs māsās» (Irina), Mārtiņa Zīverta «Minhauzena precībās» (Jakobīne), Gunāra Priedes «Vai mēs viņu pazīsim?» (Leonarda).
– Kāpēc tagad amerikānis Tenesijs Viljamss?
Elīna: Kad sākās mēģinājumi, režisore tieši tā arī teica, ka viņai gribējās mums iedot kaut ko tādu, lai pašai ir ko strādāt un meklēt, jo Tenesijs Viljamss ir pasaules klases dramaturgs, un arī mums, aktieriem, būtu izaugsme, ko ar mūslaiku izklaides ludziņām sasniegt grūti.
Jānis: Režisore mums atklāja, ka arī pašai esot grūti formulējamas atmiņas tieši par šo darbu «Vasara un dūmi», ko kādreiz redzējusi Maskavā. Droši vien tāpēc no daudzajām Viljamsa lugām tika izraudzīta tieši šī. Vēlreiz pārlasot, konstatēts, ka tā būs īstā, jo nekas līdzīgs Alunāna Jelgavas teātrī neesot iestudēts.
– Ko dienu pirms pirmizrādes varat teikt par saviem jaunajiem varoņiem?
Jānis: Jau lasot darbu, var redzēt, ka Džons ir tēlā gudrs, šarmants, apdāvināts, nu – tāds meiteņu mīlulis.
– Bet Stenlijs, cik atceros no agrā jaunībā skatītā leģendārā «Ilgu tramvaja» un aktiera Jura Pļaviņa, ir vienkārši sakot, «miesa» un arī patīk sievietēm…
Elīna: Varbūt tieši tāpēc abas lugas mēdz salīdzināt, jo Stenlijs pārstāv to «miesu», bet šajā darbā Džons faktiski ir tāds pats, tikai ārējās izpausmes citas. Kas attiecas uz Blānšu un manu Almu Vainmilleri, tad atšķirības gan ir lielas.
Lai arī Tenesijam Viljamsam visi tēli ir traģiski, un viņu pārdzīvojumi ir milzīgi.
Jānis: Kad pirmo reizi izlasījām lugu, sekoja tāda pauze. Jautājums nebija – kā darīt, bet – kas te vispār notiek un vai tas vispār esmu es. Tāpēc jau arī režisore man atzinās, ka Džonu speciāli piemeklējusi man, lai būtu kas pavisam cits, nekā ierasts kaut vai pēc Sprīdīša.
Es to izjutu kā lielu uzticību un uzskatu, ka tāpēc vien bija vērts šajā lomā ieguldīt savu laiku un spēku. Dažs varbūt iedomāsies, ka Džonā ir kaut kas no paša dramaturga – ja arī ir, tad katrā ziņā ne savdabīgā orientācija. Gluži otrādi, Džons ļoti mīl savu Elīnu un… arī citas sievietes.
Elīna: Sievietes ģībst no Džona gluži kā meksikāņu filmās.
– Arī ģībt var vairāku iemeslu dēļ: tāpēc, ka vīrietis ir pieklājīgs, galants, laipns un iejūtīgs vai arī viņā attiecīgā brīdī dominē pirmatnējie instinkti. Vislabākais, protams, ja abas šīs vīrišķības izpausmes iemiesojas vienā personā.
Elīna: Drīzāk jau, lai kāds Džons būtu ārēji, viņš ir otrā tipa vīrietis. Tāpēc jau arī to saprašanos nav tik viegli atrast, jo Džonu vairāk interesē mīlestības fiziskā puse, kamēr manis tēloto Almu – garīgā.
Bet mēs pārāk novirzījāmies, kaut ļoti svarīgā, bet vienā virzienā. Es gribētu uzsvērt, ka pats darbs ir ļoti interesants. Arī Alma ir ļoti savdabīgs cilvēks – lai tiktu tuvāk kodolam, daudz čaulas jānoloba. Tāpēc labi, ka mums ir tik zinoša un varoša režisore, kura spēj palīdzēt aktierim izlauzties cauri šiem pamatīgajiem džungļiem. Tēli ir ļoti sarežģīti un interesanti.
Jānis: Mana partnere jau ir tāda, nu, ļoti pareiza, kā jau mācītāja meita. Viņai ir savi pienākumi pret tēvu, mācītāja ģimeni. Te parādās tā puritāniskā audzināšana. Viņas izklaides ir pārrunas un literāri muzikāli vakari intelektuālu jauniešu sabiedrībā, kamēr manējās – gaiļu cīņas, kazino, krogi un tamlīdzīgi.
Elīna: Protams, ka Almai ar to grūti samierināties. Reiz es uzaicinu Džonu uz vienu no saviem intelektuālajiem vakariem, un viņam kļūst garlaicīgi.
Jānis: Tie ir divi cilvēki, kuri viens otram patīk, taču viņu viedokļi par dzīvi un izpriecām krasi atšķiras. Viņas audzināšana ir citāda, es faktiski esmu neticīgais. Tāds racionālais tips, kam visu patīk izskaitļot un izskaidrot.
Elīna: Kā jau daktera dēlam, kurš pats kļūst par dabas zinātnieku. Viņa kabinetā ir cilvēka orgānu shēma, un Džons domā, ka nekas ārpus anatomiskās shēmas cilvēkā nevar būt – tur ir plaušas, tur ir sirds, tur ir nieres, kāda vēl dvēsele?
Jānis: Tiešām, kāda vēl tur dvēsele. Tomēr beigās es kaut kādā mērā piekrītu Almai. Vairāk gan neko par šo tēmu neteikšu, lai priekšlaikus neatklātu lugas galveno intrigu.
Bet tas, ka es piekrītu, vēl nenozīmē, ka esam pilnīgi noskaidrojuši savas attiecības.
– Un kāda ir pārējā izrādes kompānija, vai liela?
Jānis: O, diezgan liela, un katrs ar savu dzīves gudrību. Mums ar Almu (Elīnu) ir laiks izspēlēt savas attiecības, bet citiem viņiem atvēlētajā vienā vai divās epizodēs jānospēlē vesela attiecību gamma.
Elīna: Tas tikai apliecina, ko nozīmē labs dramaturgs, jo pat vismazākajā lomiņā ir tik daudz ko darīt!
Iestudējuma «Vasara un dūmi» pirmizrādes Jelgavas kultūras namā 4. martā pulksten 18 un 5. martā pulksten 16.Režisore Lūcija Ņefedova, scenogrāfs Ivars Pirvics, mūzikas autors Māris Lasmanis, horeogrāfe Baiba Ķestere, kostīmu māksliniece Elita Majevska.
Lomās: Sintija Krēģe, Vlads Spunītis, Māris Brancis, Skaidrīte Rāta-Adamoviča, Aldis Barons, Zane Bulderberga, Arvīds Matisons, Liene Krūmiņa, Liene Strauta, Artūrs Vasiļjevs, Natālija Samohvala, Andrejs Vītoliņš, Ilmārs Dūrītis.
Vienā rindkopā izspēlēt biogrāfiju
Lūcija Ņefedova, režisore
Tenesijs Viljamss ir augsta ranga dramaturgs, tāpēc arī izvēlējos iestudēt gan šo autoru, gan šo lugu – «Vasara un dūmi». Es dramaturgu apbrīnoju un, godīgi sakot, tās augstās kritikas, kas šad un tad parādās par Viljamsu, pat nepieņemu. Šim autoram piemīt ārkārtējs iekšējais smalkums un pat pārdabiska spēja vienā rindkopā likt izspēlēt cilvēkam visu viņa biogrāfiju, kamēr kādam citam dramaturgam tā vietā nāktos pierakstīt vairākas lappuses.
Redzam oriģinalitāti un ārkārtīgi lielo smalkumu, kas ir cilvēku attiecībās. Autors daudz runā par dvēseli. Lugas galvenais varonis Džons pieder pie tiem cilvēkiem, kas saprot, ka cilvēks nesastāv tikai no materiāli uzbūvētas shēmas, ka viņā ir arī kaut kas nemateriāls.Kāpēc tieši «Vasara un dūmi»? Es šo lugu redzēju pirms «tūkstoš» gadiem, kad vēl studēju Maskavā. Praktiski visu no tās izrādes esmu aizmirsusi, bet ir palikusi sajūta… Un šīs sajūtas dēļ tad arī pēc daudziem gadiem tapa mūsu «Vasara un dūmi».
Ļoti žēl, ka nav iespēju iestudēt visas tās lugas, ko gribētu. Es jūtos parādā tiem jelgavniekiem, kam interesē kas vairāk par ne pārāk augstas kvalitātes izklaidi. Par Tenesiju Viljamsu esmu domājusi ļoti daudz. Ļoti daudz ir arī sarakstīto lugu. Alfreda Jaunušana «Ilgu tramvajs» ar Antru Liedskalniņu Blanšas lomā kļuvis leģendārs. Rīgā iestudēta arī «Vasara un dūmi», bet tādu popularitāti neguva, tāpat kā pirms padsmit gadiem Liepājā un Valmierā iestudētās izrādes.
Jūs jau jūtat, ka mūsu sabiedrība kļūst savādāka. Nezinu, tas ir ezoterikas vai kā cita iespaidā. Mēs zaudējam kaut ko no savām tradīcijām. Par šo Viljamsa darbu, manuprāt, rakstīt ir ļoti grūti, tāpēc es pat ieteiktu daudz nepūlēties, Vienkārši paziņojiet, ka būs šāda izrāde – «Vasara un dūmi». Pirmo reizi Jelgavā. Tāpat kā jebkura no Tenesija Viljamsa lugām.
