Ceturtdienas rītā Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja fasādei piemērīja grieķu dzejnieka Homēra krūšutēlu. To pēc arhitektes Liesmas Markovas iniciatīvas «Academia Petrina» ēkas kādreizējā rotājuma vietā muzejam gatavs dāvāt vācu restaurators Bernhards Gūtmanns.
Līdz 1944. gada vasarai Homēra biste līdz ar trim citu domātāju portretiem rotāja tagadējā muzeja ēkas fasādi. No pirmskara laika atrodami vien attēlos fiksēti «Academia Petrina» ēkas kopskati, nav sīka dokumentējuma, pēc kura būtu iespējams nekļūdīgi noteikt, tieši kuri senatnes domātāji (tie simbolizē Pētera akadēmijā kādreiz apgūstamās pamatdisciplīnas) atainoti. SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arhitektes L.Markovas izstrādātajā muzeja restaurācijas projektā izvirzīta hipotēze, ka otrajā stāvā pa kreisi atradies Cicerons (retorika), pa labi – Tits Līvijs (vēsture), bet par 80 procentiem varot apgalvot, ka pirmajā stāvā pa labi bijis Aristotelis (filosofija). Visdrošākie speciālisti ir par pirmā stāva kreisās nišas «iemītnieku» – tas ir Homērs, kas simbolizējis literatūru.Strādājot pie Rīgas biržas ēkas restaurācijas projekta, L.Markova sastapusi vācu restauratoru B.Gūtmannu, kurš, kā izrādās, ir arhitektes Berlīnes muzejā redzētā Homēra ģipša atlējuma autors. Meistars laipni piedāvāja savu darinājumu uzdāvināt Jelgavai. Ceturtdien Homēra krūšutēls rotāja Jelgavas muzeja ēku tikai dažas minūtes, uz palikšanu to paredzēts novietot vasaras sākumā. Vai un kad Homēram pievienosies pārējie trīs senatnes domātāji, lielā mērā atkarīgs arī no finanšu iespējām, proti, muzeja labvēļiem, «Ziņām» atklāja muzeja direktore Gita Grase.
