Kopš beidzies karš Irākā, sabiedrotie pēc ASV diktāta sparīgi ķērušies pie izpostītās valsts «sakārtošanas», taču īstas atbildes, kāda būs nākotnes Irāka, vēl nav.
Kopš beidzies karš Irākā, sabiedrotie pēc ASV diktāta sparīgi ķērušies pie izpostītās valsts «sakārtošanas», taču īstas atbildes, kāda būs nākotnes Irāka, vēl nav. Šai sakarā aktualizējies jautājums par patiesajiem kara cēloņiem, jo līdz pat šim brīdim, kad kopš kara beigām apritējis vairāk nekā mēnesis, neviens tā arī nav spējis uzrādīt tos masu iznīcināšanas ieročus, ar kuriem Huseins, daudzuprāt, apdraudēja pasauli. Protams, arī līdz šim bija skaidrs, ka ķīmiskie un bioloģiskie ieroči Irākas bruņojumā bija tikai formālais iemesls sākt karu. Tagad gan jau pastāv pamatotas bažas par to, vai «formālais» iegansts Sadama režīma gāšanai nav izsapņots ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu birojos, jo pat notvertie irākiešu bioloģisko ieroču eksperti neko sakarīgu par aizliegto ieroču programmām pastāstīt nevar.
Tieši tādēļ gan ASV senāts, gan britu parlaments saviem valdību vadītājiem visai nepārprotami ir norādījis, ka kara iniciatoriem tomēr vajadzēs sniegt vairāk informācijas par apsūdzībām, kas Irākai tika izvirzītas pirms karadarbības. Pretējā gadījumā gan Bušs, gan Blērs var aizmirst par panākumiem nākamajās vēlēšanās. Līdztekus der atcerēties to, ka atbildi par patiesajiem kara iemesliem Irākā gaida ne tikai britu un ASV parlamentārieši, bet arī visa starptautiskā sabiedrība, īpaši jau koalīcijas valstu grupa (tai skaitā Latvija), kas izteica atbalstu sabiedroto centieniem pārmācīt Sadamu. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka galvenais iemesls, kādēļ ASV un britu koalīcijai karā pret Irāku vismaz morāli pievienojās tik daudzas valstis, bija bažas par starptautisko drošību un tam brīdim ticamie sabiedroto pierādījumi par Irākas rīcībā esošajām masu iznīcināšanas ieroču programmām. Turpretim tagad amerikāņu pierādījumi vairs nevienam nešķiet tik drošticami, un ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde pat sākusi pārskatīt oktobrī tapušo nacionālās izlūkošanas ziņojumu par Irākas bioloģisko un ķīmisko ieroču arsenālu.
Virkne izlūkdienesta darbinieku un citu speciālistu pauduši pārliecību, ka šis ziņojums ir krietni vien pārspīlēts, jo izlūkošanas materiālu kvalitāte par Irākas ieroču programmām krietni kritās, kopš ANO ieroču inspektori atstāja šo valsti 1998. gadā. Tomēr, lai arī izlūkdienesta informācija ir pārspīlēta, Buša administrācija neatkāpjas no viedokļa, ka Irākā bijis aizliegtais bruņojums. Šo nostāju, protams, var saprast, jo, oficiāli atzīstot, ka karadarbība tika sākta, pamatojoties uz nepārbaudītu izlūkdienesta ziņojumu, kā Bušam, tā Blēram visdrīzāk nāktos atkāpties no sava amata. Tomēr, ņemot vērā, ka nekādus ieročus vai to paliekas atklāt nav izdevies, pastāv divas iespējas, proti, vai nu šie ieroči ir ļoti rūpīgi paslēpti un tos uzrādīt spēj tikai tuvākie Sadama līdzgaitnieki, vai to nav vispār. Amerikāņi pieturas pie pirmās versijas, taču arī to var darīt tikai saprātīgos termiņos, jo šos ieročus, ņemot vērā izlūkdienestu ziņojumu, noteikti nevar paslēpt sērkociņkastītē. Turklāt neatbildēts paliek jautājums, kādēļ Sadams, esot bezizejas situācijā, neizmantoja šos ieročus, ja jau viņam tādi bija.
Par sliktu Baltā nama nostājai liecina arī Buša valdības nekonsekventie paziņojumi, jo pašlaik jau vairs netiek slēpts, ka faktiski Irākas masu iznīcināšanas ieroču draudi tika akceptēti tikai par «birokrātisko» iemeslu, lai attaisnotu karu. To atklāti intervijā žurnālam «Vanity Fair» atzinis arī ASV aizsardzības ministra vietnieks Pols Volfovics. Masu iznīcināšanas ieroči kā «birokrātiskais» iemesls tika izvēlēts tādēļ, ka šādam ieganstam visi varētu piekrist. Un, kā jau parasti, arī šoreiz amerikāņu speciālisti nekļūdījās, perfekti izmantojot viņu rīcībā esošos diplomātiskos instrumentus, lai ar propagandas metodēm vismaz daļēji pārliecinātu starptautisko sabiedrību, ka karš Irākā ir attaisnojams.
Izrādās, ka viens no būtiskākajiem tā iemesliem bija visai pragmatisks – ASV vēlējās izvest karaspēku no Saūda Arābijas, jo arī tas kalpoja kā iegansts «Al Qaeda» uzbrukumiem. Līdztekus tam noteikti ir vēl citi iemesli, kādēļ ASV uzdrošinājās karot bez ANO mandāta. Starp tādiem noteikti jāmin ieinteresētība mainīt spēku samēru naftas biznesā un vienošanās ar virkni arābu valstu, kuras jutās apdraudētas un, domājams, izmantoja visus līdzekļus, lai pārliecinātu ASV par nepieciešamību gāzt Sadama režīmu.
Ņemot vērā šos apsvērumus, beidzot vajadzētu atklāti atzīt, ka masu iznīcināšanas ieroči bija tikai formāls karadarbības attaisnojums. Tādēļ būtu interesanti uzklausīt arī Latvijas parlamentāriešu patieso nostāju Irākas kara jautājumā. Diezin vai bija prātīgi, pievienojoties ASV vadītajai koalīcijai, klāstīt banālos argumentus par starptautisko drošību. Tā vietā godīgāk būtu atzīt, ka mums nemaz nebija citas iespējas.
