«Diez vai šis ir labākais piemērs atklātībai, iekšējās ķildas jāpatur pie sevis,» tā sociālajā tīklā Twitter vietējo vislatvijiešu gans Roberts Šlegelmilhs pavīpsnā par manis uzslavēto partijas «Vienotība» Jelgavas novada nodaļas atvērtību, kārtējā kopsapulcē neliedzot būt klāt preses pārstāvjiem. Sanākšanā ap pussimt biedru sprieda, kam ļaut kandidēt uz domnieku krēsliem 1. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Šķiet, vairāku gadu laikā «Vienotība» ir vienīgā partija, kas vienbalsīgi saņēmusies dūšu neieslēgties kā tādā savdabīgā masonu ložā, tiklīdz nojaušams, ka sapulce varētu arī neritēt gludi. No otras puses, varētu jau arī teikt, ka nebija izvēles – jau pirms pāris dienām iekšējā kreklu dalīšana kā tāda āža kāja parādījās laikraksta slejās, tāpēc starp variantiem «izliksimies, ka viss rit gludi» un «strīdi ir, bet tā nav jūsu darīšana» labākais laikam ir trešais – «skatieties, kā tiksim līdz kopsaucējam».Runājot par nonākšanu līdz vienotai domai, jāpiemin nodaļas kopsapulcē spriestais par priekšvēlēšanu programmu. Novada pārvaldes četrgadu darbu sarakstā ir solījums uztvert žurnālistus kā labus partnerus, vietējo referendumu veicināšana, apņemšanās uzņemties morālo atbildību par pārkāpumiem, pirms nodarījums likts Temīdas svaros. Tomēr pārsteidza, ka daļa partijas biedru sašūmējās par vēlēšanu programmas punktu, kurā teikts: «Domes darbinieks ar savu uzvedību ir piemērs iedzīvotājiem 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā». Liela kņada radās, apspriežot, vai tad nu domniekiem un pašvaldības darbiniekiem nepienāktos arī kāds strēķītis laika privātajai dzīvei, kad var nebūt piemērs sabiedrībai! Lai gan kāds jokoja, ka tad jau paraugs sabiedrībai deputāts varētu būt tikai astoņas stundas dienā, bet vakaros lamāties, svinēt sēru dienas un likt mašīnu «zem zīmes», tomēr vairums pavisam nopietni nolēma svītrot simbolisko 24/7 nosacījumu. Tāpēc «Vienotības» novada deputāti solās būt piemērs citiem, bet laikam gan ne vairs 24 stundas diennaktī. Jāpiekrīt nodaļas vadības teiktajam, ka attīstītā sabiedrībā droši vien bez tāda punkta par piemēra radīšanu partijas programmā vispār iztiktu, pieņemot to kā primāru un pašsaprotamu lietu. Taču, ko tur slēpt, pārdesmit gadu laikā daļa sabiedrības nav spējusi izkļūt no aizgājušo laiku ne tām labākajām ierašām, un dažam labam domnieku elites pārstāvim vērtības krietni atšķiras no sabiedrības vairākuma. Tāpēc nav ko brīnīties, ka «Vienotības» biedru kopbilde daudz neatšķiras no kopējā sabiedrības atspulga. Tikai šī partija vismaz retu reizi nebaidās savu seju parādīt citiem, tostarp tiem, kas tikai tagad kuluāros taisa vēlēšanu kandidātu sarakstus un kas totalitārisma tradīcijās nemēdz pieņemt uzskatu atšķirības.
