Pieminot Otrā pasaules kara beigās izvērsto komunistisko represiju upurus, pirmdien Pārlielupē pie piemiņas akmens, kas atrodas pie kultūras nama «Rota», pulcējās politisko represēto apvienības «Staburadze» dalībnieki, skolēni, citi jelgavnieki, kā arī pašvaldību pārstāvji. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, runājot pie pieminekļa, minēja, ka 1944. gada decembrī tika apcietināts viņa tēvs Sesavas pagasta melderis Voldemārs Caune, kuru 1945. gada sākumā deportēja no Latvijas. Viņam izdevās atgriezties dzimtenē. Savukārt politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare pieminēja, ka Jelgavā vēl dzīvo Ausma Liepniece, kura piedzīvojusi 1945. gada izsūtījumu.
Uzņēmējs agrākais «Lauktehnikas» vadītājs Jāzeps Kivlenieks atcerējās atmodas laiku, kad «Staburadzes» pirmais vadītājs Pēteris Āns «Lauktehnikā» meklēja atbalstu piemiņas akmens uzstādīšanai toreizējā «Lauktehnikas» kultūras nama priekšā. «Šo akmeni mēs atradām pie Vilces. Tā uzstādīšanu vadīja būvdarbu vadītājs Jakovs Brauns, kas pats bija politiski represētais,» sacīja J.Kivlenieks. Vēlāk uzņēmējs «Ziņām» piebilda, ka politiski represētie bijuši strādīgākie, godīgākie un dzīvespriecīgākie uzņēmuma darbinieki, «viņus droši varēja ņemt darbā».
1945. gada 5. februārī no Jelgavas uz Krieviju tika nosūtīts pirmais arestēto civiliedzīvotāju ešelons. Pēc politiski represēto apvienības «Staburadze» ierosmes izveidojusies tradīcija, ka kopš atmodas šajā datumā tiek izkārti sēru karogi un pie piemiņas akmens Pārlielupē pie kultūras nama «Rota» notiek piemiņas pasākums. Šogad tas tika pārcelts uz darbdienu – 6. februāri.
1944. gada nogalē un 1945. gada sākumā izsūtījumam tika pakļauti cilvēki, kas dzīvoja Kurzemes cietokšņa piefrontes zonā. Viņus apcietināja un no Cukurfabrikas stacijas izveda uz apcietinājuma vietām Krievijā.
