Vakar Jelgavā pie 1945. gadā izsūtītajiem veltītā piemiņas akmens pulcējās novada politiski represēto apvienības «Staburadze», Jelgavas Latviešu biedrības.
Vakar Jelgavā pie 1945. gadā izsūtītajiem veltītā piemiņas akmens pulcējās novada politiski represēto apvienības “Staburadze”, Jelgavas Latviešu biedrības, politiskās apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji – pārsvarā vecāka gadagājuma iedzīvotāji.
Varēja just, ka cilvēkiem sirds ir pilna. “Staburadzes” priekšsēdētājs Ilmārs Uzāns uzsvēra, ka ir nepieciešams publicēt izsūtāmo sarakstu sastādītājus un apstiprinātājus (vēstule ar šādu prasību ir adresēta Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam un virknei politisko partiju). Savukārt Pētera Āna sastādītajā “Staburadzes” paziņojumā izteikts sašutums par to, ka “Jaunais laiks” un Pirmā partija piekritusi agrāko čekistu un interfrontiešu kandidēšanai Eiroparlamentā.
Saistībā ar nule notikušajiem krievu skolēnu nemieriem klātesošie izteica protestu pret tiem, kas savu politisko mērķu īstenošanā iesaista bērnus, un mudināja būt vienotiem, lepniem un nepiekāpīgiem latviešu valodas aizsardzībā. Vairāki runātāji dalījās atmiņās par tālajiem ciešanu gadiem. Zināms, ka līdz ar frontes līnijas ievirzīšanos Latvijā tūlīt atsākās čekistu organizētās represijas pret mūsu iedzīvotājiem. Grāmatā “No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā no 1940. līdz 1986. gadam” minēts, ka 1944. gada jūnijā šādi notiesātas 20 personas, jūlijā – 141, augustā – 300. Represēto skaits auga ģeometriskā progresijā. Turklāt daļa no viņiem tika tiesāti jau soda nometnēs Gulagā un dažkārt pat pēc nāves.
Sarīkojumu mīļu un gaišu darīja pašvaldības aģentūras “Kultūra” sarūpētais mūziķu Ingūnas Kancevičas un Agitas Damlicas, kā arī viņu audzēkņu koncerts, siltā tēja un pīrādziņi. Klāt bija Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
