Pieminot Otrā pasaules kara upurus un uzvaru pār nacismu, vakar pilsētas un rajona pašvaldību vadītāji nolika ziedus pie Lāčplēša pieminekļa un pieminekļa kritušajiem leģionāriem Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojumā. Ziedi nogūla arī Svētes pagastā pie pieminekļa latviešu strēlniekiem un Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem.
Ziedu nolikšanas brīdī Jelgavā pie Lāčplēša pieminekļa bija tikai pašvaldību pārstāvji un gandrīz neviena cilvēka no tautas. Inženieris Jānis Počs gadījās klāt tādēļ, ka gaidīja stacijā pienākam vilcienu. «Pirms gadiem trīsdesmit šādā pasākumā būtu pilns ar pionieriem. Pēc atmodas, pārvērtējot Otrā pasaules kara rezultātus, mēs nedrīkstam pazaudēt cieņu pret karavīriem, kuri traģiski cīnījās gan vienā, gan otrā frontes pusē, citādi jauniešu apziņā paliek tukšums,» sprieda J.Počs. No aptaujātajām Jelgavas skolām neviena nebija saņēmusi pašvaldības aicinājumu piedalīties piemiņas brīdī. Toties Svētes skolai, kā stāsta pagasta pašvaldības vadītāja Sandra Viniarska, skolēnu piedalīšanās 8. maija pasākumā ir tradīcija. Krievu kopiena «Veče» veco frontinieku un viņu līdzjutēju sanākšanu pie pieminekļa karavīriem cīnītājiem pret nacismu (kas atrodas Stacijas parkā apmēram simts metru no Lāčplēša pieminekļa) rīkos šodien, 9. maijā, kad Uzvaras svētkus svin Krievijā. Vakarā Pasta salā paredzēts arī salūts. Novada vēstures pētnieks Jānis Blīvis spriež, ka smagajās kaujās pie Jelgavas no 1944. gada 27. jūlija līdz 12. augustam gāja bojā vairāk nekā tūkstotis padomju karavīru, vairāki simti latviešu leģionāru un vācu karavīru, kā arī daudzi civiliedzīvotāji. Pilsēta zaudēja deviņdesmit procentu apbūves, stipri cieta arī pils, kad no 1944. gada augusta līdz oktobrim Lielupe bija frontes līnija.
