18. novembra sarīkojumu apmeklētība bija dažāda. Visvairāk cilvēku, protams, pulcēja uguņošana.
18. novembra sarīkojumu apmeklētība bija dažāda. Visvairāk cilvēku, protams, pulcēja uguņošana.
Svētdienai sliecoties uz pēcpusdienas pusi, stipro vēju un nokrišņus nomainīja saulains un rāms laiks. 18. novembrī ap pusdienlaiku Jelgavas ielās nemanīja vairāk cilvēku kā parasti nedēļas nogalē. Daudz ļaužu šajā laikā nebija arī pie Trīsvienības baznīcas torņa, kur 14.35 sākās J.Čakstem veltīts piemiņas brīdis. Uz skvēra celiņiem un ielu malās izklaidus pulcējušos no jaunceļamā pieminekļa vietas uzrunāja Centra partijas LZS vadītājs Augusts Brigmanis, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods un pilsētas pašvaldības priekšsēdis Andris Rāviņš. Īsajās runās tika izteikta apņemšanās tuvākajā laikā darīt visu, lai piemineklis Jānim Čakstem Jelgavā būtu.
Pārmaiņus ar dzeju un Spīdolas ģimnāzijas popgrupas atskaņotajām dziesmiņām klausītāji tika iepazīstināti ar J.Čakstes atstātā rakstu mantojuma fragmentiem.
Pēc tam daudzi sarīkojuma dalībnieki pa Lielo ielu devās uz Sv.Annas baznīcu un pievienojās ekumeniskā svētbrīža koncerta apmeklētāju kuplajam skaitam. Latviešu un citzemju komponistu mūzikas programma bija plaša. A.Kalēja, A.Jurjāna, E.Račevska, J.Karlsona, E.Dārziņa, E.Elgāra, J.Vītola, D.Pučīnī, K.Sen-Sansa, J.Kerubīnī un J.Brāmsa skaņdarbi skanēja Ivara Cinkusa diriģētā vīru kora «Gaudeamus» un solistes Ditas Kalniņas spēcīgajā sniegumā. Arī ārpus Latvijas klausītāju atsaucību guvušais Aivars Kalējs koncerta gaitā, šķiet, arvien vairāk sarada ar Sv.Annas baznīcas ērģeļu skanējumu. Pulksten 17 sveču gaismas josla, kas svētku apmeklētājus sagaidīja Lielajā ielā, stiepās līdz krustojumam ar Mātera ielu un ar atsevišķu gaismekļu turpinājumu – nedaudz tālāk. Hercoga Jēkaba laukumā par siltumu gādāja ugunskuri abpus skatuvei.
Pulcēšanās skatuves tuvumā nerima vismaz stundu pirms koncerta sākuma, taču pirmās uzstāšanās – rīdzinieku pūtējansambļa spēlētu populāru melodiju – laikā publikas interese sāka atslābt un skatītāju rindas nedaudz saruka. Toties salūta laika tuvums un, iespējams, pārējo mākslinieku lielāka ekspresivitāte vēlāk atkal pulcēja arvien vairāk cilvēku. Vēl uzstājās vietējie mūziķi Dinārs Stundiņš un Inguna, Zemessardzes 51. bataljona ansamblis no Dobeles.
Alkohola lietošana nebija tik uzkrītoša un masveidīga, lai ar to varētu izskaidrot vispārējo bezrūpīgi skaļo noskaņu laukumā. Vērojama tā bija bērnu, bet reizēm arī vecāka gadagājuma ļaužu vidū. Prieka iemesls, domājams, nebija vienīgi sarīkojuma organizatoru paziņojums par bērniem un pensionāriem dāvātu siltu tēju. Kāda gadus septiņdesmit veca kundze rekordilgu laiku vienatnē skatuves priekšā griezās dejā vismaz divreiz jaunāku folkmūziķu uzstāšanās laikā, kamēr padsmitgadīgi puiši to pašu darīja, zemessargu ansamblim dziedot karavīru dziesmas un ziņģes no «Šveika» izrādēm. Jāpiebilst, ka jaunāki par divdesmit gadiem bija ievērojama daļa koncerta apmeklētāju, viņi arī bija atsaucīgākie klausītāji un aktīvākie svētku dalībnieki. Pusstundu pirms salūta koncerts beidzās, un cilvēki garā, nesteidzīgā straumē plūda uz jaunatklāto tiltu, lai noskatītos uguņošanu.
