Pārdesmit jelgavnieku, no kuriem vairums ir Ebreju kultūras biedrības dalībnieki, vakar Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā pulcējās uz atceres brīdi pie piemiņas akmens mežā Zālītes ielas galā, kur
Mežā pie Zālītes ielas 1941. gada vasarā nogalināja ap 1500 Jelgavas ebreju. Vieta atrodas nomaļus no jelgavnieku ikdienas takām un ceļiem. Tuvojoties piemiņas dienai, ceļš uz pieminekli izpļauts. «Mūsu paliek arvien mazāk, jaunieši brauc skoloties uz ārzemēm, dažas ģimenes pārceļas uz Izraēlu,» pirms atceres brīža sacīja biedrības vadītāja Lidija Ribkina. Olga Čaikina, kas biedrību vadīja agrāk, teica, ka beidzamā laikā pa pusgadam dzīvojot Jelgavā, pa pusgadam Izraēlā pie meitas un mazbērniem. Pirms okupācijas dzīvoja saticīgiVecākais sarīkojuma dalībnieks, Otrā pasaules kara veterāns Boriss Ļubins, uzrunājot klātesošos, teica, ka ir grūti izskaidrot, kā tik drausmīga traģēdija varēja notikt uz Latvijas zemes, kur ebreji bija mierīgi dzīvojuši turpat četrsimt piecdesmit gadus. Pilsētas galva Andris Rāviņš aicināja būt modriem, lai pasaulē nepieļautu holokaustam līdzīgu traģēdiju atkārtošanos. Jautāts par Jelgavā dzimušā leģendārā ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņas saglabāšanu, A.Rāviņš atbildēja, ka ar Jelgavu esot saistīti daudz izcilu cilvēku. Antisemītismu izjuta padomju laikāNeviens no klātesošajiem nebija tieši saistīts ar divarpus tūkstošu cilvēku lielo ebreju kopienu, kas Jelgavā dzīvoja pirms Otrā pasaules kara. Tagadējo vietējo ebreju gaitas Jelgavā sākušās pēc Otrā pasaules kara. Agrākais Spīdolas ģimnāzijas skolotājs, pensionārs Josifs Spirts teica, ka šajā piemiņas brīdī piemin radus, kas tika nogalināti dzimtajā Ukrainā. Antisemītismu viņš personīgi izjutis arī sešdesmitajos gados, kad, pabeidzot prestižo Maskavas Aviācijas institūtu, nav varējis dabūt darbu. Latvijā šādu attieksmi viņš izjutis mazāk. Atceras ebreju ārstus un uzņēmējus«Skumji, bet vecuma mazkustīguma dēļ uz mītiņu nevaru tikt,» «Ziņām» teic Jelgavas Ebreju kultūras biedrības pirmā vadītāja Fanija Raģe. Viņa atceras, ka talkošana holokausta piemiņas vietu izveidošanā vienoja biedrības dalībniekus. Viņa ir agrākā rīdziniece un holokausta laikā bija evakuējusies uz Austrumiem. Fanijas Raģes vīrs vecais jelgavnieks Jānis Raģis atceras pazīstamākās Jelgavas pirmskara ebreju ģimenes, kuru nogalināšanu jelgavnieki smagi pārdzīvoja. Holokaustā no 1941. līdz 1944. gadam Latvijā tika nogalināti 90 tūkstoši vietējo un Rietumvalstu ebreju.
