Sestdien, 17. jūnijā, naudīšnieks Gunārs Birkmanis, kopā ar Naudītes pagasta vecāko atklāja piemiņas akmeni Naudītes skolai un vietai, kur bija mājas «Zeltiņi».
Sestdien, 17. jūnijā, naudīšnieks Gunārs Birkmanis, kopā ar Naudītes pagasta
vecāko atklāja piemiņas akmeni Naudītes skolai un vietai, kur bija mājas «Zeltiņi».
Pēc akmens iesvētīšanas G.Birkmanis stāstīja par notikumiem kara un pēckara laikā. Runāja mācītājs Kārlis Zuika, pagasta saimnieks, jaunās skolas vadītājs, dziedāja skolēnu koris, akmens pakājē tika nolikti ziedi. Rodas jautājums, ja šo skolu nopostīja svešinieks, tad cik akmeņu būs jāuzstāda mūsu valsts vadībā pamestajām skolām? Kur mēs ejam?!
G.Birkmanis savās sešās grāmatās aprakstījis šo pusi, notikumus, cilvēkus, to likteņus. Dažos vārdos pieminēta arī Jelgava, kurā autors nokļūst, kad māte, nevarēdama samaksāt pārmēru lielās uzliktās nodevas, pamet mājas un spiesta bēguļot bez pieraksta, bez darba, bez iztikas, vairoties no visa, lai tikai saglabātu dzīvību un brīvību. Izlasiet šīs grāmatas, kas spilgti attēlo tā laika uzvarētāju izdarības un metodes. Jau šajā laikā autoram rodas pirmie uzmetumi, kas tiek rūpīgi slēpti, jo ik par vienu atvērtos ceļš uz apcietinājumu.
Drīzumā tiks iespiesta un dienas gaismu ieraudzīs jauna grāmata par atmodas laiku. Tajā būs daudz tāda, kas noklusēts, nepateikts, pat slēpts un pārveidots.
Pulcējāmies rakstnieka bijušo māju pagalmā. Te viņa acu priekšā tika nošauts latviešu leģionārs, aplaupīts, piesmiets un pamests, noraujot no kakla žetonu, kas varētu stāstīt par cīnītāju. Šis notikums neizdzēšami iespiedies atmiņā. No dzīvojamās ēkas nav nekā, no kūts – sadrupuši mūri. Tikai lielā liepa stāsta, par še notikušo, par pēckara periodu. Paldies rakstniekam par skaisto atmiņu mirkli, par vēstures stundu, par pieminekli savai skolai. Varbūt, ja katrai bijušai skolai būtu šāds akmens, tie biedētu pašreizējo valdību, kas pieļauj postījumus, slēdzot mazās lauku skolas.
Paldies visiem, kas ieradās mūsu valsts okupācijas atceres dienā un pabija šeit. Ceru, ka notikušais uzjundīja atmiņas katram par savu skolu.
