Pieminot Otrā pasaules kara beigās politiski represētos novadniekus, otrdien, 5. februārī, pulksten 13 pie piemiņas akmens Pārlielupē, vietā, kur atradās gūstekņu nometne (pie kultūras nama «Rota») pulcēsies Jelgavas politiski represēto apvienības «Staburadze» dalībnieki un viņu domubiedri. Jelgavā dzīvo Austra Niparte. Viņa ir viena no vairāk nekā sešiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, ko bez tiesas padomju okupanti apcietināja un izsūtīja 1945. gada janvārī un februārī.
Agrākā Vecsvirlaukas pagasta jaunā zemniece un aizsardze Austra Niparte šopavasar atzīmēs 94. dzimšanas dienu. Lai arī veselība nav stipra, atmiņa sirmajai vecmāmiņai ir laba. Viņa atceras cilvēkus, ar kuriem bija kopā apcietinājumā un izsūtījumā, – Olgu Vanku, Irmu Krūmiņu, Aspaziju Zāli, Ellu Matjušonoku, Visvaldi Veinbergu. Atceras arī tos, kuri mēģinājuši ieriebt un nodot. Nometnes priekšnieks – savējaisArestēto ešelons, kurā atradās tolaik 26 gadus vecā Austra, no Jelgavas izbraucis 16. februārī. Sekoja ciešanas soda nometnēs Baškīrijā un pēc tam Ziemeļurālos. Mājās viņa atgriezās agrāk par daudziem citiem – pēc desmit mēnešiem – novembrī. Kā atceras A.Niparte, tas noticis tādēļ, ka gadījusies vienā soda nometnē ar Olgu Vanku. Pēkšņi atklājies, ka nometnes priekšnieks ir Olgas brālēns uzvārdā Bumbieris, kas kopā ar savu ģimeni bija izceļojis uz Krieviju pirms Pirmā pasaules kara. Brālēns uzklausījis māsīcu un panācis, ka ap trīssimt latviešu, kas atradās nometnē, tika atbrīvoti. Atgriežoties Latvijā, A.Nipartei laimējās izbēgt no izsūtīšanas 1949. gadā. Jau vairāk nekā pusgadsimtu viņa dzīvo pašu ģimenes būvētā mājā Jelgavā, Viktorijas ielā. Represiju vilnī viens datums neizceļasLatvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Rudīte Vīksne atzīst, ka saistībā ar represijām pret Latvijas iedzīvotājiem 1944. un 1945. gadā nevar izcelt vienu datumu. «Taču tradīcijai izvēlēties 5. februāri ir pieņemami,» saka zinātniece. Padomju represīvo orgānu dokumenti liecina, ka mazliet vairāk apcietināto un izsūtīto bija janvārī, nevis februārī. Taču vēsturniecei nav šaubu, ka šīs represijas bija ļoti masveidīgas un, iespējams, vairāk tika izvērstas piefrontes joslā. Starp apcietinātajiem vairāk nekā simts personu dzimušas Jelgavā, kuras drupās kara beigās dzīvoja tikai apmēram desmit tūkstoši iedzīvotāju. Starp 1945. gadā apcietinātajiem ir agrākais Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētājs Ēriks Grodsala, mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» direktors Kārlis Brencis un citi. Nav zināms, vai vēl kāds no 1945. gadā izsūtītajiem būtu dzīvs.
