Tik daudz smagu akmens pieminekļu! Tik daudz baltu krustu! Un cik vēl krūmos ieaugušu, nezināmu bērza krustu…
Tik daudz smagu akmens pieminekļu! Tik daudz baltu krustu! Un cik vēl krūmos ieaugušu, nezināmu bērza krustu… Ak Dievs, arī tas vēl nav viss, jo vēl taču ir neviena nezināmas, neatrastas kapu kopiņas. Tur visur dus karavīri, kas savas dzīvības atdevuši kauju laukos. Smaga ir šī nasta Latvijas zemei. Un smaga ir šī nasta mūsu, dzīvajo, sirdīm. Tās nospiež sāpes par kritušajiem, un nu tās nospiež arī sāpes par apkārtējo alkatību un neizpratni. Kad tā visa būs gana?
Par katru tautu spriež pēc tās kritušo varoņu kapu sakoptības. 8. maijs ir karā kritušo piemiņas diena. Sakopsim kritušo latviešu leģionāru pēdējās atdusas vietas! Tas taču neprasa daudz, tikai pāris stundu, ne vairāk, darba ar lāpstu un grābekli. Un «dažu skaistu ziedu» kā pavasara sveicienu.
Godināsim kritušos varoņus un atdosim viņiem pelnīto godu!
