Kritušie britu un latviešu karavīri sagūla tolaik jaunajos Nikolaja kapos.
Meža (agrāk Nikolaja) kapos svētdien pulksten 10.30 gaidāms Lielbritānijas vēstnieks Edrjū Sopers, citu valstu diplomāti, darījumu aprindu pārstāvji, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadība, mūsu vietējā vara. Pie pieminekļa Pirmajā pasaules karā kritušajiem 36 britu karavīriem atkal skanēs tradicionālais taures signāls, lūgšanas, guls ziedi un vainagi. Pēc tam tiks godināti arī 1919. gadā sešdesmit tur apbedītie Brīvības cīņās kritušie latvieši. Šī Sarkanās magones dienas tradīcija Meža kapos tiek uzturēta jau deviņpadsmit gadu. Tradicionāls piemiņas pasākums Meža kapos notiks arī 21. novembrī – Jelgavas atbrīvošanas dienā. 1918. gada 11. novembrī pulksten 11 Rietumeiropā beidzās Pirmais pasaules karš. Vēl pēdējās kara stundās krita simtiem franču, vācu, angļu, amerikāņu karavīru. Taču Kompjenas mežā parakstītajā pamiera iestāšanās brīdī piepeši kauju lauki kļuvuši tik klusi, ka vecajiem karotājiem licies, ka uz viņiem runā Dievs. Tā šo vēsturisko momentu romānā «Lopkautuve Nr. 5» attēloja daudz tulkotais amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Lai gan Pirmā pasaules kara beigās noslēgtais pamiers ilga nepilnu 21 gadu (1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš), Lielbritānijā, kā arī tās sabiedroto valstīs tika pieņemts 11. novembrim tuvākajā svētdienā atzīmēt Sarkanās magones dienu, kad tiek godināta visos karos kritušo karavīru piemiņa. Jaunai draudzei jauna kapsēta Elektroniski pārskatot publikācijas pirmās brīvvalsts laika avīzē «Zemgales Balss», atklājas, ka 1936. gada augustā «Ceļtransa» autobusos Jelgavā Nikolaja kapos ieradās Lielbritānijas Tirdzniecības kameras delegācija. Padomju laikā, aizveroties «dzelzs priekškaram», kritušo britu karavīru godināšana Jelgavā tika pārtraukta. Taču jau Gorbačova «perestroikas» gados britu diplomāti atkal bijuši manīti, kā dokumentos raksta, Nikolaja kapos. Tā īsti, ar pienācīgu ceremoniju karavīru godināšana atsākās tikai pēc Lielbritānijas vēstniecības atjaunošanas 1991. gada oktobrī. Virs Meža kapu vārtiem ir uzraksts – 1913. Tas apzīmē gadu, kad 1909. gadā uzceltās Sv.Nikolaja baznīcas draudze prāvesta Jāņa Reinharda vadībā uz savas zemes iekārtoja kapsētu. Kā skaidro vēsturnieks Andris Tomašūns, Pirmā pasaules kara beigās tie bija pilsētā jaunākie kapi, kur viegli varēja atrast vietu gan bojāgājušajiem britu, gan arī latviešu karavīriem, kas bija cīnījušies pret Bermontu. Hitlera ģīmis un kāškrustsOtrajā pasaules karā izdegušo Nikolaja baznīcu padomju okupācijas vara nolīdzināja līdz ar zemi, tās kapus pārdēvēja par Meža kapiem, bet angļu un latviešu karavīru kopiņas nekoptas noauga ar sūnu.Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors agrākais pilsētas galva Uldis Ivans, kuram tur ir ģimenes kapi, stāsta, ka pašās padomju laika beigās kāda «modrā acs» ievērojusi, ka uz Jelgavas atbrīvotājiem veltītā skolotāja Aleksandra Strekāvina veidotā pieminekļa esot attēlots Hitlera ģīmis un fašistu kāškrusts. Patiesībā tā bija kāda kritušā latviešu karavīra pēcnāves maska un latviešu ugunskrusts. Tomēr gan latviešu, gan britu karavīru pieminekļi palika neskarti. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Lielbritānijas vēstniecība iesaistījās savu karavīru kapu sakopšanā un noslēdza līgumu ar Jelgavas kapu saimniecību. Tikusi atgādāta deviņdesmito gadu sākumā Latvijā vēl neredzēta mauriņa pļaujamā mašīna, kā arī ķimikālijas, ar ko britu pieminekļi notīrīti. Sakopta arī zeme pie latviešu karavīru apbedījumiem. U.Ivans atceras, ka 1992. gada 21. novembrī patriotiski noskaņotu cilvēku Meža kapos bijis daudz. Toties tieši pēc gada viņš ziedus un vainagus nolicis trīsvientulībā ar diviem domes darbiniekiem. Te pēkšņi Meža kapos ar saviem miesassargiem ieradies premjers Valdis Birkavs, kas vēlējies būt tuvāk tautai. Kopš tās reizes pašvaldība organizēja zemessargus, municipālo policistu ierindu, sabiedriskās organizācijas, pat rūpēja autobusus, lai 21. novembrī, Jelgavas atbrīvošanas dienā, Meža kapos tomēr būtu vairāk pasākuma dalībnieku.
