Latvijā ir īpaša kapu kultūra, kas būtiski atšķiras no citām tautām. Latvieši piemin savus tuviniekus, rūpējoties par mūžībā aizgājušo kapu kopiņām gan ikdienā, gan sevišķi tās sakopjot īpašos datumos, kā, piemēram, Mirušo piemiņas dienā, kapusvētkos. Emocionāli piepildīts mirklis ir tumšajos novembra vakaros, kad kapsētas izgaismo simti un pat tūkstoši sveču liesmiņu, ar kurām pieminam savus mīļos. Šīs gaismas atgādina mums tuvo cilvēku dvēselītes, kuras veļu laikā atnāk apraudzīt mūs un dot savu svētību. Un lai tie sveštautieši mūs arī nesaprot. Lai brīnās, kādu motīvu vadīti mēs svinam Mirušo piemiņas dienu. Svarīgi, ka mēs paši apzināmies – tikai atceroties un godinot savus senčus un pagātni, mēs spējam dzīvot šodienā un droši skatīties rītdienā. ◆
