Pirms pāris gadiem Kalnciemā kultūras dzīve bija ļoti kritiskā situācijā: pilsētā valdīja liels bezdarbs, kultūras pasākumi netika apmeklēti un vispārējā situācija briesmām pakļāva kultūras namu.
Pirms pāris gadiem Kalnciemā kultūras dzīve bija ļoti kritiskā situācijā: pilsētā valdīja liels bezdarbs, kultūras pasākumi netika apmeklēti un vispārējā situācija briesmām pakļāva kultūras namu. Nepagāja nemaz tik ilgs laiks, un kultūras namu vairs neapkurināja, pašdarbniekiem nācās darboties aukstās telpās. Tad no aukstuma aizsala ūdensvads un telpas vairs nebija lietojamas.
Kultūras nama vadītāja Dace Dalgā «Ziņām» teic, ka līdz ar to brīdi sākās «ceļojošā kultūras biroja laiks». Tas nozīmē, ka kultūras namam vairs nebija savu telpu un visas sanākšanas bija jārīko dažādu labvēļu atvēlētās telpās.
Tā kultūras darbinieki ar saviem atbalstītājiem klejoja no vienas vietas uz otru. Arī samaksa darbiniekiem par šo «zvēra darbu» bija smieklīga – 15 latu mēnesī.
Bet pirms diviem gadiem, kad tika ievēlēta jaunā pilsētas priekšsēdētāja Aija Tračuma, viss mainījās. Kultūras nams tika ierīkots lai gan mazās, tomēr pastāvīgās telpās. Šos juku laikus veiksmīgi bija pārcietuši arī pašdarbnieku kolektīvi, tā vien šķiet, spītējot grūtajiem laikiem.
Savu darbu vēl joprojām sekmīgi turpina Kalnciema jauktais krievu koris, kur dzied gan jaunieši, gan cilvēki pusmūžā.
Šogad ir uzsākta kora 12. sezona. Desmito gadu jau darbojas pensionāru klubs «Sarma», kas ir kā gaismas stariņš vientuļo pensionāru dzīvē. Piekto sezonu kopā sanāk bērnu muzikālais deju kolektīvs, kur 5 līdz 12 gadu veci bērni dzied, dejo un spēlē teātri.
Dace Dalgā stāsta, ka vismaz četras reizes gadā tiek rīkoti arī izbraukumi uz Rīgas teātriem. Atsaucība nav pārāk liela, bet aptuveni 30 cilvēku sanāk vienmēr. Uz Kalnciemu tiek aicināti arī leļļu teātri, kas priecē mazos skatītājus.
Pēc kultūras nama vadītājas teiktā var spriest, ka kalnciemieši vēl joprojām ir lieli diskotēku mīļotāji, jo tās šeit tiek rīkotas vismaz divas līdz trīs reizes mēnesī. Grūtāk ejot ar ballēm pie dzīvās mūzikas.
Pie tā viņi vēl esot jāpieradina, bet Dace plinti krūmos nemet, atkal un atkal rīkojot Kalnciemā balles.
Agrāk viņa atceras reizes, kad pasākums ticis organizēts, bet, nogaidot līdz pat pusnaktij, tā arī neviens nav atnācis.
Šobrīd šādu situāciju vairs nav. Tas liecina tikai par to, ka krīze Kalnciemā ir pārvarēta, un nu jau pilsētas Domē tiek spriests par lielāka kultūras centra veidošanu.
