Brāļu kapu komitejas (BKK) Jelgavas nodaļas biedri Voldemārs Birznieks un Andris Tomašūns, kā arī BKK Goda biedrs Aldis Hartmanis sadarbībā ar komitejas priekšsēdi Eiženu Upmani un pulkvežleitnantu Aivaru Pētersonu 27. maijā ieradās Aizsardzības ministrijā (ĀM) uz pārrunām sakarā ar Jelgavas nodaļas iesniegumu par pašreizējo stāvokli BKK.Ar krīzes laikā izveidojušos bezcerīgo situāciju delegācijas dalībnieki sīkāk iepazīstināja ministru un ministrijas darbiniekus, uzsverot, ka BKK bez Saeimas un valdības likumīga, finansiāla un morāla atbalsta nav spējīga veikt valdības uzticētos pienākumus. BKK jāvada daudzo karu un armiju kritušo karavīru apbedījumu apzināšanas, pārbedīšanas, aprūpes un apsardzības darbi. Šodien BKK birojā ir vien 2,5 štata vienības un aktīvi pensionāru vadībā darbojas tikai dažas no atlikušajām nodaļām, starp tām arī Jelgavas. Noslēgts starptautisks līgums ar Vāciju par kritušo vācu karavīru piemiņas saglabāšanu, Saeimā līdzīgs līgums ar Krieviju ilgstoši gaida ratifikāciju. Visa atbildība par līgumu izpildi un pārraudzību nodota BKK bez mazākā augstākstāvošo instanču atbalsta.Neatkarīgās Latvijas gados BKK dibināja Latvijas armijas bijušie augstākie virsnieki. Viņi aktīvi darbojās BKK valdē. Pēc Otrā pasaules kara abu armiju kara upuru kopskaits pārsniedz 500 000, tādēļ ievērojami audzis BKK darbu apjoms.Ministrs Imants Lieģis rūpīgi uzklausīja mūsu domas un ierosinājumus. Šķīrāmies cerībā, ka BKK atgūs savu seno slavu tautā un ar ĀM, valdības un Saeimas atbalstu godam varēs veikt tai uzticētos pienākumus. Nepieciešams visas sabiedrības aktīvs atbalsts, jaunu nodaļu izveidošana pie pašvaldībām, iesaistot darbā jaunatni, lai mums nebūtu jāsaņem pārmetumi no nākamajām paaudzēm. Esam pārapbedījuši brāļu kapos un daļēji noskaidrojuši tikai katra septiņpadsmitā vācu armijas rindās kritušā karavīra personību, bet vācieši svešā zemē pārapbedījuši un daļēji noskaidrojuši katra trešā kritušā likteni. Aldis Hartmanis, BKK Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs
