Nesen devos pie pagasta feldšerītes, lai veselības uzlabošanas nolūkā izietu kādu špricēšanas kūri.
Nesen devos pie pagasta feldšerītes, lai veselības uzlabošanas nolūkā izietu kādu špricēšanas kūri. Šoreiz sarunāju, bet par priekšdienām grūti ko teikt. Izrādās, tagad visu noteiks ģimenes vai primārās aprūpes ārsts, pie kura cilvēks pierakstījies. Es gan šo procedūru nesauktu par pierakstīšanos, bet pierakstīšanu.
Gada nogalē pilsētas veikalu apmeklējumu apvienoju ar iegriešanos poliklīnikā, lai katram gadījumam pakonsultētos ar īstu dakteri (pagastā tāda nav) par savām likstām. Tur pa vidu visam iedeva kādu lapu, uz kuras vajadzēja parakstīties. Izrādās, tā arī bija pierakstīšanās pie sava ārsta. Bez jelkādas prasīšanas vai paskaidrošanas, vai raksta gala izdošanas! Un, kad nu spēkā stāšoties tie jaunie noteikumi par medicīnisko aprūpi, es bez sava ārsta piekrišanas pat pagasta feldšerīti nevarēšot apmeklēt. Ar to gan nekādi negribu būt mierā, jo pilsētu apmeklēju tikai vajadzības gadījumā un speciāli braukt uz poliklīniku nevaru atļauties. Es pat vairs neatceros, kā to poliklīnikas dakteri sauca, pie kuras esmu pierakstīta…
Piepilsētas pagasta iedzīvotāja
