Pierobežas pašvaldībām jau tuvākajā laikā būtu lietderīgi Latvijas Pašvaldību savienības paspārnē dibināt savu apvienību, kas darbotos pēc komiteju un brīvprātības principa, sagatavotu un iesniegtu valdībā priekšlikumus likumprojektiem vai to labojumiem.
Pierobežas pašvaldībām jau tuvākajā laikā būtu lietderīgi Latvijas Pašvaldību savienības paspārnē dibināt savu apvienību, kas darbotos pēc komiteju un brīvprātības principa, sagatavotu un iesniegtu valdībā priekšlikumus likumprojektiem vai to labojumiem ar nolūku sekmēt dzīves līmeņa uzlabošanos pierobežas teritorijās.
Šis priekšlikums guva atbalstu nedēļas nogalē notikušajā konferencē «Ar mums sākas Latvija?». Reizē ar konferenci noslēdzās Tieslietu ministrijas un Pašvaldību savienības kopīgi īstenotais projekts «Izpratnes veidošana par integrācijas politikas lomu pašvaldību ilgtspējīgā attīstībā».
Latvijā no 568 vietējām pašvaldībām vairāk nekā simts atrodas pie robežas ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Par projekta partneriem tika izraudzītas 15 pierobežas pašvaldības. Zemgali pārstāvēja Sesavas pagasta pašvaldība, kas darbojās kopā ar kolēģiem no Elejas, Vilces, Svitenes un Rundāles pagasta, kā arī Aknīstes pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība un apkārtējie pagasti. Projekta gaitā notikuši 15 semināri pierobežas pašvaldību vadītājiem, deputātiem un iedzīvotājiem no 71 pierobežas pašvaldības, seši semināri pierobežā dzīvojošiem jauniešiem, kā arī 15 pieredzes apmaiņas braucieni uz citām pašvaldībām.
Konferencē, vērtējot situāciju pierobežā, profesore Aija Melluma pie stiprajām pusēm minēja ekoloģiski tīru vidi, tūrisma attīstības perspektīvas, iespēju izdzīvot ar mazākiem izdevumiem nekā lielākos centros, lētāk iepirkties un baudīt kultūras dzīvi kaimiņvalstī. Pierobežā ir arī lielāka drošības izjūta, jo cilvēki cits citu labi pazīst.
Toties negatīvi dzīvi ietekmē atrašanās nomalē un lielais attālums no centra, izglītības līmenim neatbilstošs darba piedāvājums un darbavietu trūkums vispār, finanšu līdzekļu deficīts, kas neļauj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un transportu. Secināts arī, ka pierobežas pagastos pazeminās iedzīvotāju izglītības līmenis, trūkst kvalificētu skolotāju, samazinās skolēnu skaits klasēs un darba slodze pedagogiem, sliktie lauku ceļi negatīvi ietekmē pieeju pakalpojumiem, nav nodrošināts vai vāji organizēts sabiedriskais transports, vērojamas veselības aprūpes problēmas, jaunieši un spējīgākie speciālisti aizplūst uz pilsētām, bet palikušajiem trūkst motivācijas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, palielinās nelabvēlīgo ģimeņu skaits, izplatās alkoholisms. Pierobežas pagastos bieži vien nevar uztvert valsts radio un televīzijas programmas, iedzīvotāju mājokļos un bibliotēkā nav pat tālruņa sakaru, bet interneta pakalpojumi ir tāls sapnis.
Konferences darba grupā, ko vadīja Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš, sevišķi akcentēja labu ceļu un sakaru trūkumu pierobežā, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju un arī pašvaldību informētību uzņēmējdarbības un pārrobežu sadarbības, kā arī citās jomās. Tālab tieši pierobežā jāatbalsta vietējo skolu un bibliotēku nostiprināšanās, jāsekmē izglītības un informācijas centru veidošanās. Lai to panāktu, pierobežas pašvaldībām būtu jāsamazina līdzfinansējuma daļa dažādos projektos, valdībai būtu jāpārskata un jāsamazina daudzo ierobežojumu skaits, kas pierobežas joslā kavē saimnieciskās darbības attīstību, cilvēki laikus jāinformē, kā darbosies vīzu režīms Baltijas valstu starpā pēc to uzņemšanas Eiropas Savienībā, kā tas ietekmēs dzīvi pierobežā.
Konferencē izskanēja Latvijas Hipotēku bankai adresēts priekšlikums – samazināt kredītprocentu likmi iedzīvotājiem pierobežas pagastos, lai gan patlaban vērojama pretēja tendence, jo baņķieru aprindās pierobežu uzskata par ekonomiski neaktīvu zonu. Konferences dalībnieki akcentēja arī nevalstisko organizāciju lomu pierobežas ļaužu pašapziņas celšanā un depresijas mazināšanā, valsts varas institūciju rosināšanā vairāk pievērsties reģionālās politikas veidošanai un īstenošanai Latvijā, neaizmirstot tālos pierobežas pagastus, jo, kā izteicās Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis, cilvēks jau nav vainīgs, ka viņš dzīvo Zilupē, Rucavā vai Ukros, bet ne Rīgā vai kādā citā lielpilsētā, viņš ir tiesīgs saņemt tādus pašus pakalpojumus kā visi pārējie valsts iedzīvotāji.
