Lielākā daļa sīko zvirbuļveidīgo putnu mazuļus galvenokārt baro ar kukaiņiem dažādās to attīstības stadijās.
Lielākā daļa sīko zvirbuļveidīgo putnu mazuļus galvenokārt baro ar kukaiņiem dažādās
to attīstības stadijās.
Barība tiek pienesta 250 līdz 400 reižu dienā, bet visā barošanas laikā ligzdā tiek atgādāti 10 līdz 20 tūkstoši dažādu kukaiņu. Tādējādi putni mežā un dārzos spēj ierobežot kaitīgo kukaiņu daudzumu. Ja mežā kopšanas vai sanitāro ciršu laikā no audzēm izvāc visus resnos nokaltušos kokus un lauzto koku stumbeņus, tad ligzdošanas apstākļi dobumperētājiem putniem katastrofāli pasliktinās. Putnu piesaistīšana šādā veidā koptām audzēm ir iespējama, izliekot sugai piemērota lieluma būrus. Tiem jāatbilst šādām galvenajām prasībām:
1) jābūt bez plaisām uz šķirbām;
2) jāatbilst putnu sugas izmēriem un prasībām;
3) jābūt ar noņemamu jumtiņu iztīrīšanai no vecā ligzdas materiāla;
4) jānodrošina aizsardzība pret postījumiem.
Dārzos būrus izlikt ļoti nepieciešams tieši priekš dobumperētājiem putniem, kam dabisko ligzdvietu tajos praktiski nav.
Materiāli būrīšu izgatavošanai
Būrīšu izgatavošanai izmanto izžuvušus, neēvelētus, 2,5 cm biezus dēļus. Pie neēvelēta dēļa putnu mazulis var pieķerties ar nagiem un pirms izlidošanas sasniegt būra skreju. Ēvelētam ir gluži pretējs efekts.
Neizžuvuši dēļi vēlāk var plaisāt, izliekties un to salaiduma vietās veidot šķirbas. Ja būvētāja rīcībā nav pietiekami plata dēļa, tad virs salaiduma vietām jāpienaglo līstītes, lai būrī iekšā nepūstu vējš.
Naglām jābūt vismaz 6 līdz 7 cm garām, bet tās nedrīkst pārsniegt 8 cm. Garākas un resnākas naglas dēli var pārplēst, jo naglojums atrodas dēļa malā. Biežāk plīst cieti priedes dēļi, bet daudz retāk – egle, jo tās koksne ir mīkstāka.
Būrīša izmēri
Būrītim jāatbilst putnu sugas izmēriem. Lielākiem putniem normālai perēšanai nepieciešams lielāks grīdas laukums nekā mazākiem. Tas pats attiecināms arī uz skrejas lielumu. Būri nedrīkst būt pārāk dziļi, citādi mazuļi no tiem nevarēs izkļūt ārā. Ieteicami šādi būrīšu izmēri.
Lai izveidotu būrīti ar kvadrātisku grīdas laukumu, dēļus var sanaglot pamīšus. Tādā gadījumā nav nepieciešami dažāda platuma dēļi. Var lietot arī dažāda platuma dēļus.
Būrīša skreja
Būrīša skreja var būt apaļa, kvadrātiska vai trīsstūrveidīga. Ja nav atbilstoša izmēra un asa urbja, to labāk veidot kvadrātisku vai trīsstūrveida. Kvadrātiskas skrejas izveidošanai nepieciešams zāģītis un kalts, bet trīsstūrveida var izzāģēt ar zāģīti. Skrejas vieta un izmēri pirms darba uzsākšanas uz dēļa jāatzīmē. Pēc acumēra veidota skreja var būt par mazu vai lielu. Pirms tās veidošanas jāpārsedz vieta noņemamā jumtiņa iestiprināšanai. Brīva vieta starp skreju un jumtiņu jāpārsedz. Tas palīdz taupīt materiālus. Apaļu skreju ieteicams veidot vismaz
3 cm attālumā no dēlīša augšējās malas, lai tā darba procesā neizdruptu. Apaļu skreju vispirms ieteicams izurbt un tad dēlīti nozāģēt. Tā var atrasties priekšējās sieniņas vidū vai arī malā.
Jumtiņš
Jumtiņam jābūt vismaz 1 līdz 2 cm platākam nekā pašam būrim, lai pasargātu būra sienas no bojāšanās. Priekšpusē jumtiņš varētu būt ar 6 līdz 8 cm pārlaidumu uz priekšu, lai skreju pasargātu no lietus un vēja. Uz tā ieteicams piesist ruberoīdu vai skārdu, tad tas kalpos ilgāk.
Jumtiņam jābūt noņemamam, lai vasaras beigās vai rudenī būrīti varētu iztīrīt. Svarīgi zināt, ka dobumperētāji putni tos netīra, bet nākamo ligzdu būvē virs vecās. Tā dažu gadu laikā mājvieta ir piepildīta ar ligzdas materiālu un perēšanai vairs nav izmantojama. Ligzdas materiālā var savairoties putnu parazīti, piemēram, blusas. Tādēļ viss ligzdas materiāls tīrīšanas laikā no būra izsviežams ārā.
Visvienkāršāk noņemamu jumtiņu izgatavot šādi. Zem jumta dēlīša piesit tāda paša biezuma dēlīti, kas atbilst būra šķērsgriezumam, un no augšas kopā ar pašu jumtu uzliek uz būra. Jāievēro, lai skreja atrastos zem šā papildu dēlīša. Var rīkoties arī citādi. Zem jumta dēlīša var pienaglot divas dēļa biezuma brusiņas, kas būrīša iekšpusē pieskaras tā sānu sienām. Šāds jumtiņš no būra nevar noslīdēt nost. Noņemamo jumtiņu pie būra piestiprina ar stiepli, to aptinot ap līdz galam neiedzītām naglām.
Pasargāšana no postījumiem
Olu dējumus un perējumus ļoti bieži izposta meža caunas, bet dārzos – arī kaķi. Tādēļ būri jau iepriekš jānodrošina pret postīšanu. Visvienkāršāk zem skrejas būra platumā pienaglot 6 cm platu laipiņu. Tā traucē caunai vai kaķim skrejā iebāzt ķepu un aizsniegt olas, mazuļus vai perējošus putnus. Laipiņu nepieciešams piestiprināt pirms būra sienu sanaglošanas no priekšējās sieniņas iekšpuses. Būrīti var pasargāt, pienaglojot šaurāku ārējo un iekšējo laipiņu. Mājas strazdu būrus var pasargāt no kaķiem, tos piestiprinot pie atbilstoša resnuma kārts.
Būrīšu izvietošana
Dobumperētāju būri nav izvietojami tuvāk par 50 cm viens no otra, jo katram putnu pārim ir sava ligzdošanas teritorija, kurā tas citus šīs sugas putnus necieš. Tādēļ daļa no tuvu izliktiem būriem var palikt neaizņemti.
Būrus mežā ieteicams izvietot gar kvartālstigām vai ceļiem. Tā tos varēs vieglāk atrast un «nepiemirst» rudenī iztīrīt. Mājas strazdu būrus var izvietot tuvāk. Būrus pienaglo pie koka 2 līdz 4 m augstumā, bet tā, lai tos neaizsegtu koku zari. Piestiprināšanai pie koka būra sānos pienaglo latu. Putnu mājvietu pie koka pieliek tā, lai tā būtu nedaudz sagāzta uz priekšu un mazuļi no tās varētu vieglāk izkļūt ārā. Būra skrejai jābūt orientētai uz ziemeļaustrumiem, austrumiem vai dienvidaustrumiem, lai valdošie rietumu virziena vēji nepūstu skrejā. Būri piestiprināt ar stiepli nav ieteicams, jo tā, kokam augot resnumā, var iegriezties mizā. Izmantot naglu nevajadzētu baidīties, jo, kā atzīmē G.Kasparsons (1992), tās mūžs nav ilgāks par 10 gadiem. Koksni zāģējot, pēc tāda laika to praktiski nejūt. Lai būri piestiprinātu, jālieto vieglas, pārnēsājamas kāpnes. Pārāk zemu pieliktas putnu mājvietas var sabojāt ļaunprātīgi mežu apmeklētāji. Labu veiksmi!
