Pagājuši tikai daži mēneši kopš 8. Saeimas vēlēšanām. Tām tuvojoties, daudzas partijas par savu priekšvēlēšanu kampaņas moto bija izvirzījušas Latvijas lauksaimnieku aizstāvību pret ES birokrātu nevēlēšanos dot tik daudz naudiņas, cik prasīts.
Pagājuši tikai daži mēneši kopš 8. Saeimas vēlēšanām. Tām tuvojoties, daudzas partijas par savu priekšvēlēšanu kampaņas moto bija izvirzījušas Latvijas lauksaimnieku aizstāvību pret Eiropas Savienības birokrātu nevēlēšanos dot tik daudz naudiņas, cik prasīts. Bet pagājušajā nedēļā ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, uzrunājot kandidātvalstu ārlietu ministrus, kas Briselē tikās ar kolēģiem no pašreizējām ES dalībvalstīm, jau aicināja savienības kandidātvalstis iestāšanās sarunu pēdējā posmā būt elastīgām un atteikties no nereālām prasībām: «Tuvojas laiks, kad sarunas jābeidz. Tāpēc es aicinu jūs (..) censties nepadarīt sarunas smagākas ar prasībām, kuras nav iespējams izpildīt. Nevienu jaunu prasību reāli nebūs iespējams risināt.» Komisārs uzsvēra, ka ES negrozīs kompromisa piedāvājumu paketi attiecībā uz lauksaimniecības atbalstu, par kuru tika panākta vienošanās ES Briseles sammitā oktobrī, un norādīja, ka tas īpaši attiecas uz tiešo subsīdiju pakāpeniskas palielināšanas grafiku, līdzekļiem, kas paredzēti strukturālajiem pārkārtojumiem, un jebkādām prasībām palielināt iemaksas kopējā savienības budžetā tikai pakāpeniski. Saskaņā ar šo plānu 2004. gadā jaunās valstis saņemtu 25 procentus no tās summas, kuru izmaksā vecāko ES dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem. Pēc gada summa palielinātos līdz 30 procentiem, tad – līdz 35 procentiem un 2007. gadā līdz 40 procentiem. Tālākajos gados subsīdijas kļūtu lielākas par desmit procentiem, līdz sasniegtu pašreizējo ES dalībvalstu līmeni tikai 2013. gadā.
Šī nedēļa pienāca ar jaunām, mūsu lauksaimniekus daudz iepriecinošākām ziņām. Pirmkārt, Dānija, kas pašreiz ir ES prezidējošā valsts, piedāvā jaunajām dalībvalstīm ES budžetā pirmajā gadā iemaksāt aptuveni uz pusi mazāk, nekā bija paredzēts. Turklāt piešķirt papildu līdzekļus un atļaut lielākus savu valstu maksājumus pašmāju lauksaimnieku ienākumu palielināšanai. Minētais ierosinājums, pēc Dānijas domām, mazinātu lielo neapmierinātību lauku iedzīvotāju vidū, kas varētu apdraudēt nākamgad paredzētā iestāšanās referenduma rezultātus. Turklāt jaunie priekšlikumi vistiešākajā veidā ietekmētu lauku ražotājus – jau ar pirmo dalības gadu savienībā tiešie maksājumi ražotājiem varētu būt nevis agrāk piedāvātie 25 procenti, bet jau 40 procenti no subsīdijām, kas tiek maksātas dalībvalstīm. Pēc visa spriežot, jauno priekšlikumu pamatā ir Dānijas vēlēšanās savu prezidentūru noslēgt ar pozitīvu risinājumu tik strīdīgā jautājumā, kas ir nozīmīgs kandidātvalstu ekonomikai. Nav noliedzams arī tas, ka zināmu lomu nospēlēja šīs valsts pozitīvā attieksme un atbalsts mūsu neatkarības kustībai jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.
Tagad Dānijas premjerministrs jau devies turnejā pa ES dalībvalstīm, lai gūtu atbalstu prezidentūras priekšlikumiem. Galu galā šī valsts pašlaik uzņēmusies zināmu risku negūt pašu dalībvalstu atbalstu. Ja piepildītos drūmākās prognozes, paredzams, ka sarunu beigšanas process varētu arī nenoslēgties decembra vidū, kā bija paredzēts līdzšinējā grafikā. Daudzi diplomāti gan pieļauj, ka pašreizējo dalībvalstu pretestība piedāvājumam varbūt ir tikai taktisks gājiens, lai panāktu, ka kandidātvalstis tam piekrīt.
Par kādām summām tad ir runa? Neto bilance liecina, ka 2003. gadā Latvijas ieguvums būs 50,4 miljoni latu, 2004. gadā – 105,6, 2005. gadā – 138, 2006. gadā – 184,8 miljoni latu. Ko mūsu eiroskeptiķi varētu teikt pretī? Kādi būs viņu pretargumenti? Ja tie balstīsies uz baidīšanas taktiku par visu nezināmo un ļauno, kas nāk no rietumpuses, tad tas vairs nav nopietni un argumenti ir iracionāli.
Jau pašlaik ir nopietni apsverami priekšlikumi mūsu valstij palielināt «sāpju bērnu» – lauksaimniecības produktu ražošanas kvotas. Ja cīnāmies un atrodam argumentus un mūs atkal neiegāž paļaušanās uz «gan jau», nekas nav neiespējams.
Kā nepatīkama duša piena produktu ražotājiem vakar nāca ziņa, ka Lietuvas Valsts pārtikas dienests apturējis «Rīgas piensaimnieka» ražotā biezpiena un biezpiena produktu importu un tirdzniecību, jo biezpiena sieriņos «Kārums», iespējams, atklātas salmonellas baktērijas. Pat ja atklāsies, ka Panevēžā saslimušajam bērnam nav bijusi nekāda sakara ar apēsto «Kārumu», šī ziņa gan jau atradīs mūsu nelabvēļu dzirdīgas ausis. Tas vienmēr jāņem vērā, jo ne visi mūsu ražotājus Eiropā gaidīs atplestām rokām. Viņi izmantos ikvienu šādu gadījumu, lai liktu ceļā šķēršļus. Paši ražotāji gan to uzskata par negodīgas cīņas paņēmienu, bet tas vairs nav svarīgi, nelabā slava jau būs palaista.
