Jau tuvākajā laikā politiski represētās personas statusu, visticamāk, vairs nepiešķirs vietējās pašvaldības, bet tikai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Latvijas Politiski represēto apvienība vairākkārt sūdzējusies, ka pašvaldībās ne vienmēr statusa saņemšana notiek godprātīgi un materiālo interešu dēļ pie tā ir tikuši cilvēki, kam šis statuss nepienākas.
Latvijas Politiski represēto apvienība vērsusies gan Tieslietu, gan Iekšlietu ministrijā ar lūgumu uzņemties atbildību par politiski represētās personas statusa piešķiršanu. Politiski represēto apvienības «Staburadze» Jelgavas nodaļas pārstāvis Pāvils Neikšāns «Ziņām» stāsta, ka tam par iemeslu bijuši vairāki pārkāpumi, kas ir atklāti un jau nodoti prokuratūrai. «Tie gan nav ar Jelgavu saistīti gadījumi. Piemēram, Siguldā politiski represēto personu statuss piešķirts kādai ģimenei, kas kara laikā netika politiski represēta, bet gan pārvietota no vienas vietas uz otru ar visiem dokumentiem. Vēlāk tiesas ceļā statuss atsavināts. Līdzīgi gadījumi bijuši arī Kurzemē un citur Latvijā,» atceras P.Neikšāns. Latvijas Politiski represēto apvienība šā iemesla dēļ pat aicinājusi pārtraukt represēto statusa piešķiršanu, jo visiem, kam tas pienākas, to jau sen bijusi iespēja saņemt.Pagājušajā gadā Jelgavā iesniegumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu iesnieguši pieci cilvēki un visiem tas arī atzīts. Likums paredz, ka uz statusu var pretendēt arī izsūtīto personu bērni, kas dzimuši svešumā. Politiski represētie vecuma pensijā drīkst doties piecus gadus ātrāk nekā pārējie. Daudziem «Sibīrijas bērniem» tas līdz šim nav bijis aktuāli, bet nu viņi «pamodušies», domā P.Neikšāns. Tāpēc viņš pilnībā atbalsta statusa piešķiršanas funkcijas centralizēšanu. Lēmums par centralizētu represētās personas statusa piešķiršanu Ministru kabinetā pieņemts šonedēļ, bet galīgais vārds pieder Saeimai.
