Ieceri centrā būvēt Latvijā pirmo svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu iedzīvotāji sauc par neprātu; uzņēmējs pierādīšot, ka nav «ļauns un netīrs»
Visai noraidošu attieksmi Kalnciema iedzīvotāji izrādīja Jūrmalas uzņēmēja Denisa Uļjanova iecerei ciematā agrākajā būvmateriālu kombināta teritorijā izveidot svina akumulatoru pārstrādes ražotni, ieguldot 8,5 miljonus eiro. Darba meklētājus, kurus varētu interesēt uzņēmēju piedāvātās 37 darbavietas, zālē nemanīja. Saskaņā ar pastāvošo kārtību galavārds būt vai nebūt šādai ražotnei Kalnciemā, jāsaka Jelgavas novada Domei.
«Vai jūs pats gribētu dzīvot tādā pilsētā, kur darbojas svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca?» uzņēmējam jautāja Kalnciema pagasta vidusskolas skolotāja Irēna Markule, kas bija viena no aktīvākajām diskusijas uzturētājām un uz sapulci bija atnākusi kopā ar kolēģi, Jelgavas novada Domes deputāti Anitu Klupšu («Reģionu alianse»). «East – West Finances» valdes priekšsēdētājs D.Uļjanovs atbildēja, ka, būdams jūrmalnieks, savu pilsētu pret Kalnciemu nemainītu. Taču, ja būtu iespējams, viņš šādu ražošanas uzņēmumu uzbūvētu Jūrmalā un uz darbu ietu kājām.
Ražotnes idejas attīstītāji uzsvēra, ka, stingri ievērojot ES prasībām atbilstošo tehnoloģiju, vides piesārņojumam un kaitējumam apkārtējo iedzīvotāju veselībai no rūpnīcas darbības nevajadzētu būt.
Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes direktora vietniece Jolanta Ližus minēja, ka svina akumulatoru pārstrāde tiek uzraudzīta īpaši, to pārbauda ne retāk kā trīs reizes gadā. Viņa uzsvēra, ka Valsts vides dienesta atzinums par izšķiršanos būvēt rūpnīcu ir rekomendējošs un galavārds pieder pašvaldībai.
Pensionārs Valdis Čakars minēja, ka padomju laiku beigās, kad Kalnciema būvmateriālu kombinātā papildus ķieģeļiem sāka ražot minerālvati un krāsainus tepiķus, apkārtējos dārzos pazuda sliekas un putni. Kalnciemniece novada Domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma («Reģionu alianse») piebilda, ka daudzi kalnciemnieki vēl tagad cieš no tolaik piesārņotās vides, kas radījusi kaitējumu veselībai. Iebildumus atsevišķām projekta detaļām centās izteikt arī Jelgavas novada Domes algotais jurists Dzintars Lazdiņš.
Iebilst pret novietojumu Kalnciema centrā
Ietekmes uz vidi ziņojuma sagatavotāja uzņēmuma «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» projektu vadītāja Lūcija Kursīte uzsvēra, ka ES prasībām atbilstoša ražotne kaitējumu videi nevarētu nodarīt, taču, ja kalnciemnieki prasa, atziņu par uzņēmēju plānoto ražotni varētu sniegt ne tikai Valsts vides dienests, bet arī Veselības inspekcija. Sūdzības un ierosinājumi no iedzīvotājiem tiks pieņemti līdz 10. maijam
Ļoti rezervēti zāle uzklausīja uzņēmēju skaidrojumu, ka akumulatoru pārstrādātāji darbavietā uzvilks īpašu aizsargtērpu, ko ārpus ražošana zonas iznest nedrīkstēs. «Es savu bērnu tādā uzņēmumā strādāt nelaistu,» repliku izteica skolotāja I.Markule. Cenšoties nogludināt visai saspringto gaisotni, A.Tračuma sacīja: «Mēs neesam pret ražošanu, tomēr kāpēc šādai augsta riska ražotnei būtu jāatrodas pašā ciema centrā!»
Pēc sapulces uzņēmējs D.Uļjanovs «Ziņām» sacīja, ka ir izbrīnīts par noraidošo kalnciemnieku attieksmi. «Es gan domāju, ka mēs vēl spēsim ciema iedzīvotājus pārliecināt, ka neesam ļauni un netīri,» norādīja uzņēmējs, kas līdz šim darbojies metāllūžņu pārstrādes biznesā un ir uzņēmuma «Metalekspo» (tā apgrozījums 2012. gadā bija ap 15 miljoniem eiro) īpašnieks.
Gadā cer pārstrādāt 14 560 tonnu
D.Uļjanovs paskaidroja, ka pirms diviem gadiem uzņēmums «East – West Finances», attīstot ideju par svina akumulatoru pārstrādi, veiksmīgi izsolē iegādājies ilgu laiku neizmantotā Kalnciema būvmateriālu kombināta teritoriju, kur ir visas nepieciešamās komunikācijas, ieskaitot dabasgāzes pievadu. «Pirms tam mēs bijām domājuši īrēt zemi Olainē, kas būtu daudz dārgāk,» teica uzņēmējs. Viņš piebilda, ka līdzīgas ražotnes Itālijā ir vairāk nekā desmit, taču Latvijai tuvākā atrodas Silamē, Igaunijā.
«East – West Finances» plāno Kalnciemā gadā pārstrādāt 14 560 tonnu akumulatoru un tādējādi saražot 8700 tonnu svina un, iespējams, arī vēl citus produktus. Bīstamos ražošanas atkritumus paredzēts nodot glabātavā Gardenē. Ražošanu sākt iecerēts 2016. gada sākumā. ◆
