Daudzās pasaules valstīs pēc Otrā pasaules kara, rūpējoties par bērnu veselību, skolās un bērnudārzos tika ieviestas subsidētas piena programmas.
Daudzās pasaules valstīs pēc Otrā pasaules kara, rūpējoties par bērnu veselību, skolās un bērnudārzos tika ieviestas subsidētas piena programmas. Arī padomju laikā bērniem pirmajās klasītēs starpbrīdī skolas ēdnīcā katru mācību dienu bija jāizdzer glāze piena. Pasaulē valdību subsidētas piena programmas, kuru mērķis ir arī atbalstīt piensaimniekus, tiek īstenotas joprojām. ES katru gadu subsidē vairāk nekā 300 000 tonnu piena
un piena produktu.
Piens palīdz bērniem augt
Dietologs Atis Tupiņš atzīst, ka skolu piena programma ir viena no pasaulē vispopulārākajām un visilgāk praktizētajām pārtikas programmām. Piens satur barojošas vielas un vitamīnus, kas ir īpaši svarīgi augošiem bērniem un pusaudžiem. Puslitrs piena nodrošina pusi no nepieciešamās kalcija devas dienā. Piena sastāvā ir olbaltumvielas, kā arī A un B grupas vitamīni. Samaksājot par piena glāzi dienā katram bērnam, valsts parāda rūpes par sabiedrības veselību.
– Diemžēl Latvijā nav nevienas valsts subsidētas pārtikas programmas. Mums ir pietiekami daudz trūcīgu vecāku, kas nevar saviem bērniem nodrošināt veselīgu uzturu, tādēļ piena programma skolās garantētu kaut minimālu atbalstu,– tā uzskata dietologs A.Tupiņš.
Piena programma ES
Īstenojot piena programmu skolās un bērnudārzos, Eiropas valstis «nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu»: bērni saņem veselīgu pārtiku un tiek palielināts piena patēriņš – atbalstīti piensaimnieki. ES statistikas dati liecina, ka piena programmai ik gadus tiek izmantoti 0,3 procenti visa piena un piena produktu, kas ir tirdzniecībā ES.
ES izstrādāti vienoti noteikumi piena programmas īstenošanai, tomēr katras dalībvalsts pieredze ir atšķirīga. Skandināvijas valstīs bērniem skolās par brīvu ir ne tikai piens, bet arī pusdienas. Vācijā bērni pienu ar šokolādes, vaniļas vai zemeņu garšu var iegādāties par simbolisku maksu. Portugālē piena programma tika aktualizēta 70. gadu vidū pēc pētījuma par bērnu veselības stāvokli.
Dalībvalstis skolām palīdz segt pilnpiena, attaukota piena un siera iegādi. 1997./98. mācību gadā Vācija no ES dalībvalstīm subsidējusi visvairāk piena produktu – 74 462 tonnām. Lielbritānija piena programmā samaksājusi par 49 513 tonnām pilnpiena un 1775 tonnām attaukota piena. Zviedrijā skolās priekšroka dota attaukotam pienam (subsidētas 30 402 tonnas). Savukārt Francijā piena programmā subsidētas 20 695 tonnas pilnpiena, 15 121 tonna attaukota piena un 12 619 tonnu siera. Vienīgā ES valsts, kam 1997./98. gadā nebija piena programmas, ir Grieķija.
Lai palielinātu šīs programmas efektivitāti, pagājušā gada beigās EK ierosināja kopā ar dalībvalstīm pārskatīt piena programmas noteikumus. EK uzskata, ka ES varētu subsidēt pusi no dalībvalstu vai piensaimnieku subsīdijām piena programmā. Tas nozīmē, ka ES subsidēs 50 procentu no ceturtdaļlitra piena mācību dienā katram skolēnam. ES Ministru padome noteikusi vienotu fiksētu piena cenu – 309,8 eiro (aptuveni 177 lati) par piena tonnu. Aprēķināts, ka gadā piena programmai tiks iztērēti 96 miljoni eiro, turklāt pusi no šīs summas (48 miljonus eiro) segs ES.
Pienam skolās jāizkonkurē kokakola
Latvijā skolu piena programmu nav iespējams īstenot, jo pagaidām šim mērķim valstij nav līdzekļu, tā atzīst Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta direktore Velta Feodorova. Latvijas Piensaimnieku centrālās valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs pauda viedokli, ka piensaimnieki būtu ļoti ieinteresēti piena programmas ieviešanā. J.Skvarnovičs uzskata, ka tās īstenošanai galvenokārt nepieciešams valsts atbalsts. Zemkopības, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas ir tās valsts institūcijas, kam vajadzētu uzņemties atbildību par to. V.Feodorova pastāstīja, ka par skolu piena programmu ir runāts, tomēr bez subsīdijām vēl jārisina arī jautājumi gan par piena piegādes sistēmu, gan atbilstošu iepakojumu.
Pagaidām vienīgie, kas sadarbojušies ar ministriju un spēruši soli piena programmas virzienā, ir zviedru kompānija «Tetra Pak» un Rīgas Piena kombināts. Kopš 1997. gada tie skolām piegādā izglītojošus materiālus – bilžu grāmatiņas, spēles par pienu –, kā arī skolās organizē konkursus par šo veselīgo dzērienu. Izglītības ministrijas Satura un eksaminācijas centra sākumskolu speciāliste Inta Rakēviča atzinīgi vērtē «Tetra Pak» un Rīgas Piena kombināta iniciatīvu un uzsvēra, ka skolas ļoti atsaucīgi saņēmušas materiālus pirmo klasīšu skolēniem.
«Tetra Pak» komercdirektors Frederiks Vrāme norādīja, ka firma vēlētos piedalīties piena programmas īstenošanā, jo tai ir pieredze šādu programmu ieviešanā daudzās pasaules valstīs.
– Mēs uzskatām, ka piena iepakojums ir ļoti svarīgs. Tam jābūt tik interesantam un krāsainam, lai bērnam gribētos paņemt to un izdzert. Visur skolās pārdod kokakolu vai pepsikolu. Pienam nav tik viegli konkurēt ar šiem dzērieniem, – uzskata F.Vrāme.
V.Feodorova pauda viedokli, ka piena programma aktuālāka būtu tieši pilsētas bērniem, jo laukos svaigs piens ir pieejamāks. Tomēr veselīgs uzturs mācību laikā vajadzīgs jebkuram, tādēļ cerams, ka visām ieinteresētajām pusēm, arī valstij, izdosies atrast risinājumu, kā Latvijā varētu ieviest piena programmu skolā.
