LM apkopojusi pirmos secinājumus, kā arī izvērtējusi tipiskākās kļūdas, ko pieļāvuši projektu pieteicēji, kas pretendējuši uz Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu SIF un NVA organizētajos projektu konkursos.
Labklājības ministrija (LM) apkopojusi pirmos secinājumus, kā arī izvērtējusi tipiskākās kļūdas, ko pieļāvuši projektu pieteicēji, kas pretendējuši uz Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos projektu konkursos.
Atsaucība, iesniedzot pieteikumus ESF projektu konkursos, kā atzīst LM ministrijas Komunikāciju departaments, bijusi necerēti liela. SIF izsludinātajos četru grantu shēmu konkursos iesniegti 235 projekti, bet NVA atklāto projektu konkursos pieteikumu bija vēl vairāk – 276. No SIF konkursiem visvairāk ideju iesniegts motivācijas programmu izstrādei un īstenošanai.
Liela pieteicēju aktivitāte
Visčaklākās bijušas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas sociāli atstumto cilvēku motivēšanu uzskata par savu darbības jomu. Otrajā vietā aktivitātes ziņā ir pašvaldības un to struktūrvienības, kas pārsvarā iesniegušas projektus sociālās rehabilitācijas programmu izstrādei un ieviešanai. Tas nav pārsteigums, jo sociālās atstumtības mazināšana ir viena no pašvaldību funkcijām un ESF ir laba iespēja, kā šīm aktivitātēm piesaistīt papildu finansējumu. Trešajā vietā ir izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi. Salīdzinoši vismazāk projektu pieteikumu ir pētījumu veikšanai par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū.
Savukārt NVA atklāto projektu konkursos atsaucības ziņā līderi ir uzņēmēji, kas iesnieguši gandrīz pusi no visiem projektiem. No tiem visvairāk ir subsidēto darba vietu nodrošināšana. Otrajā vietā aktivitātes ziņā ir pašvaldības, bet trešajā – NVO. Atsaucība no visiem Latvijas reģioniem bijusi vienādi liela, tostarp arī no Latgales, kas izcēlusies ar visprecīzāk sagatavotajiem pieteikumiem.
Projektu pieteicēju lielā atsaucība liecina par uzņēmēju, NVO un pašvaldību ieinteresētību bezdarba problēmu risināšanā un jaunu darbavietu radīšanā. Tas dod pamatu uzskatīt, ka rūpes par neaizsargātākajām sabiedrības grupām gatavas uzņemties arī nevalstiskās struktūras.
Sijā caur vairākiem sietiem
Iesniegtie projekti tiek sijāti caur vairākiem atlases sietiem. Vispirms tiek izvērtēta projektu atbilstība administratīvajiem kritērijiem – vai pieteikuma anketa aizpildīta precīzi, vai pievienoti visi nepieciešamie pielikumi, vai budžetā nav aritmētisku kļūdu, neprecizitāšu u.tml. Projektu izvērtēšanu pēc administratīvajiem kritērijiem veic tā pati organizācija, kas izsludina projektu konkursus – tātad attiecīgi SIF un NVA.
Pašlaik visiem SIF un NVA izsludinātajos konkursos iesniegtajiem projektiem pabeigta administratīvā vērtēšana. Tipiskākās kļūdas projektu pieteikumos ir vairākas. Proti, projekta pieteikuma veidlapa nav aizpildīta pilnībā – palikušas tukšas ailes; neprecīzi aizpildītas ailes vai pārprasts prasītais; nav parakstīti dokumenti; nav iesniegti organizācijas statūti; aritmētiskas kļūdas – galarezultāts nesakrīt ar ailēs ierakstīto ciparu summu.
Izvērtējot projektu pieteikumus, caur administratīvo kritēriju sietu pirmajā piegājienā netiek apmēram trešā daļa pieteikumu. Visvairāk problēmu ir nevalstiskajām organizācijām, savukārt uzņēmēji un pašvaldības pieteikumus sagatavojušas krietni rūpīgāk.
ESF projektu pieteikumu procedūra paredz, ka projekta pieteicējs formālās nepilnības var izlabot. Tas nozīmē, ja pieteikumā, piemēram, trūkst organizācijas statūtu, projekta pieteikums tiek nosūtīts atpakaļ ar lūgumu to precizēt, un lielākā daļa projektu pieteicēju šo izdevību izmantojuši. Ja arī otrajā reizē atsūtīts nepilnīgs projekts, tad tas šajā konkursā vairs netika izvērtēts.
Projekti, kas izturējuši pirmo atlases kārtu, tālāk tiek izvērtēti pēc kvalitātes un specifiskajiem kritērijiem. Tad nosaka, vai projekta mērķi atbilst ESF grantu shēmu un atklātu projektu konkursu mērķiem, vai projekts veicinās reģionālo attīstību un specifisko vajadzību un problēmu risināšanu, vai plānotie izdevumi ir pamatoti un nepieciešami, vai ir iesaistīti nepieciešamie speciālisti, vai sagaidāmie rezultāti ir izmērāmi u.tml.
Projektu kvalitāti vērtē LM izveidota vērtēšanas komisija, katra projekta pieteikuma izvērtēšanai pieaicinot vismaz divus neatkarīgus ekspertus. Šis posms tuvojas noslēgumam, un drīzumā varēs uzzināt atbalstāmos projektus un sākt īstenot labās idejas.
Skaidrība varētu būt janvārī
Uz laiku līdz Eiropas Komisijas (EK) skaidrojuma saņemšanai apturēta projektu pieteikumu izvērtēšana divās ESF programmās – NVA projektu konkursos “Darba prakšu vietu nodrošināšana jauniešiem bezdarbniekiem” un “Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām” pieteikumu izskatīšana. Uz finansējuma saņemšanu šajās programmās ar vienādiem noteikumiem pretendē visi projektu pieteicēji – gan pašvaldības, gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji.
EK Konkurences direktorāts paudis, ka šādas aktivitātes var uzskatīt par valsts atbalstu uzņēmējiem. Tādā gadījumā uzņēmējiem, kas vēlas nodrošināt darba prakses jauniešiem un subsidētas darba vietas, projektos būtu jāpiedalās ar savu finansējumu. Pašlaik attaisnotās izmaksas īstenotājiem paredzēts segt pilnā apmērā – 75% tiek samaksāti no ESF, bet 25% no valsts budžeta.
LM norāda, ka situācija, kad tiek pārskatīta kādu strukturālo pasākumu atbilstība vienlīdzīgas konkurences principiem, ES nav jaunums. Tas, vai kāda aktivitāte uzskatāma par valsts atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, ir diskutējams jautājums un viedokļi mēdz būt dažādi. Saskaņā ar struktūrfondu programmēšanas dokumentiem abās programmās paredzēts atbalsts bezdarbniekiem un darba meklētājiem, apmācot tos darbam un uz projekta laiku nodrošinot darba vietu kādā uzņēmumā īstā darba vidē. Uzņēmēji šajā gadījumā ir tie, kas palīdz sasniegt noteikto struktūrfondu mērķi, mazināt sociālo atstumtību valstī, tādējādi apliecinot savu sociālo atbildību. Ņemot vērā precedentu Eiropas tiesvedībā, kā norāda LM, ESF programmās plānotās aktivitātes nevar uzskatīt par valsts atbalstu komercdarbībai, jo tās nav paredzētas iepriekš noteiktiem saņēmējiem un pretendentu atlase risinās pēc objektīviem kritērijiem saskaņā ar budžetu.
NVA direktors Ringolds Beinarovičs, apmeklējot Jelgavu, prognozēja, ka situācija varētu noskaidroties janvārī, kad EK sniegtu atbildi.
