Naudas noguldīšana bankā ir viens no veidiem, kā panākt, lai nauda «strādā» jūsu labā un nes peļņu. Šāds padoms, protams, der tad, ja līdzekļus, kas ir jūsu rīcībā, nevēlaties tērēt uzreiz.
Naudas noguldīšana bankā ir viens no veidiem, kā panākt, lai nauda «strādā» jūsu labā un nes peļņu. Šāds padoms, protams, der tad, ja līdzekļus, kas ir jūsu rīcībā, nevēlaties tērēt uzreiz.
Galvenais kritērijs – noguldījumu procenti un iespēja noguldījumu papildināt
Šķiet, nevienam nav svešs viedoklis par ekonomiskās situācijas stagnāciju, vispārējo lielākās tautas daļas nabadzību un zemo pirktspēju. Tas savukārt nozīmē, ka iedzīvotāju rīcībā ir ierobežoti brīvās naudas līdzekļi. Taču baņķieriem, mainoties banku piedāvātajai noguldījumu procentu likmei, jākonstatē, ka tā īsti vis nav.
Rīkojas piesardzīgi
Kaut arī vispārējās nostādnes un žēlabas liecina par naudas trūkumu, tā tomēr kaut kur atrodas. Sevišķi izdevīgu piedāvājumu gadījumos dažādu kategoriju cilvēku, ne tikai bagātāko, rīcībā, izrādās pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai tos varētu noguldīt bankā. Zināma daļa cilvēku pat ir iemanījusies ar tiem prasmīgi manevrēt starp dažādām bankām, izmantojot savā labā izdevīgākos noguldījumu procentu piedāvājumus un to apkalpošanas nosacījumus.
Pašlaik iedzīvotāji jau ir atguvušies no «Bankas Baltija» kraha un daudzo noguldītājfirmu viltīgajiem trikiem. Tiesa, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki. Proti, kad valsts minimālo apdrošināšanas summu par noguldījumiem bija noteikusi 500 latu apmērā, iedzīvotāji, lai izvairītos no lieka riska, centās, lai noguldījums ievērojami nepārsniegtu norādīto summu. Viņi noguldīja līdzīgu naudas summu dažādās bankās. Tagad, kad apdrošināšanas summa ir divi tūkstoši latu, vērojama izteikta tendence noguldījumiem palielināties līdz apdrošināšanas summas apmēram. Cilvēki acīmredzot savu naudu vairs neglabā trīs četrās bankās kā līdz šim, bet izvēlas sev izdevīgāko noguldījumu. Tie ir: depozīta procenti, ko iespējams saņemt, kā arī iespēja savu noguldījumu pakāpeniski papildināt, lai sakrātu konkrētam mērķim vajadzīgo summu.
«Krāj un slēpo»
Līdztekus parastajiem noguldījumu veidiem bankas piedāvā mērķa noguldījumus ar paaugstinātiem depozīta procentiem. Tieši tos, kā atzīst baņķieri, paaugstināto procentu dēļ (kaut arī ne sevišķi daudz) esot vairāk iecienījušas privātpersonas.
Latvijas Krājbanka līdz 1. jūlijam piedāvā jaunu programmu «Banka strādā tev» un jaunu depozītu «Krāj un slēpo». Proti, atkarībā no izvēlētās piedāvājuma paketes, iemaksājot depozītā 20, 30, 40 vai vairāk latu un katru mēnesi šo summu papildinot ar attiecīgu pastāvīgo maksājumu, bankā veidojas noguldījums, kam ik ceturksni tiek pieskaitīti noguldījuma procenti (gada likme – 6,04, ko aprēķina, izmantojot sešu mēnešu valsts parādzīmju likmi, pieskaitot 0,25 procentus). Pastāvīgo maksājumu banka noformē bez maksas. Noguldot naudu, klients par brīvu var saņemt arī starptautisko «Krājkarti VISA Electron».
Depozīta nosaukums «Krāj un slēpo», kā «Ziņām» stāsta bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka vietniece Laila Lazdiņa, nenozīmē, ka ir jāizvēlas tikai un vienīgi savām iespējām atbilstošā slēpošanas ceļojuma pakete. Tikpat labi noguldītājs par savu mērķi var izvirzīt saukli «Krāj un stūrē», «Krāj un kāp kalnā», «Krāj un būvē» un tamlīdzīgi, kā arī izvēlēties cita veida atpūtu, mājas būvi, automašīnas vai citas vērtīgas mantas iegādi, svinību sarīkošanu un daudz ko citu. Slēpošanas ceļojuma pakete par vadošo izvēlēta tāpēc, ka siltajā laikā varētu piesaistīt lielāku uzmanību, tā ieinteresējot jaunus klientus. Ar šo noguldījumu veidu Krājbanka centīšoties vairāk iegūt jauniešu uzmanību.
Peļņas depozīts
Pareksa banka nesen ieviesusi Peļņas depozītu. Tā mērķis ir ar augstākiem noguldījumu procentiem piesaistīt klientus no privātpersonu vidus. Noguldījumus peļņas depozītā pieņem latos, ASV dolāros, Vācijas markās un eiro uz termiņu no viena mēneša līdz trim gadiem (latos – līdz pieciem gadiem). Par noguldījumu latos atkarībā no summas un termiņiem banka maksā no 3,75 līdz 10,5 procentiem gadā. Par noguldījumu dolāros likme ir no 4 līdz 7,5 procentiem gadā, markās un eiro – no 1,75 līdz 5,5 procentiem. Lielākus procentus iespējams saņemt par lielāku ieguldīto summu uz lielāku termiņu. Peļņas procentus klients pēc izvēles var saņemt katru mēnesi vai depozīta līguma termiņa beigās.
Ja noguldījumu summa pārsniedz 50 tūkstošu latu vai ekvivalentu summu citā valūtā, par procentu likmēm iespējama atsevišķa vienošanās (šinī ziņā līdzīgi nosacījumi ir arī pārējām bankām). Klientam arī jārēķinās, ka par noguldījuma pirmstermiņa izņemšanu jāmaksā soda nauda trīs procentu apmērā no noguldījuma summas. Turklāt, izņemot termiņnoguldījumu pirms termiņa, netiek izmaksāti depozīta procenti. Peļņas depozīta klienti Pareksa bankā bez maksas var saņemt starptautisko «Maestro» norēķinu karti. Depozīts var kalpot arī par nodrošinājumu, ņemot Pareksa bankā kredītu.
Svētku depozīti
Baltijas Tranzītu bankai, Hansabankai un Unibankai tradicionāli kļuvuši svētku depozīti, kad tiek piedāvāti lielāki noguldījumu procenti, sagaidot Ziemassvētkus, Lieldienas un Līgo svētkus. No maija vidus Līgo noguldījumus jau pieņem Baltijas Tranzītu banka (BTB) un Hansabanka. Unibankā šis piedāvājums būšot spēkā ar
1. jūniju. Turklāt BTB līdz maija beigām pagarināta noguldījumu pieņemšana Lieldienu depozītā.
Hansabankā svētku depozītu termiņš ir no viena mēneša līdz pieciem gadiem un noguldījumus pieņem latos, ASV dolāros un eiro. Minimālā summa ir simts latu vai 200 dolāru vai eiro. Likme noguldījumiem latos atkarībā no apjoma svārstās no 3,75 līdz 7,75 procentiem. ASV dolāros tā ir no 4,5 līdz 7,5 procentiem gadā, bet
eiro – no 2,5 līdz 5,5 procentiem. Ja depozīts kalpo kā nodrošinājums «American Express» kartei, procentu likme par piekto daļu tiek samazināta. Ja līgums tiek pārtraukts pirms termiņa, uzkrātā procentu summa netiek izmaksāta un noguldītājs bankai maksā komisijas naudu viena procenta apmērā no noguldījuma summas.
BTB Lieldienu un Līgo depozīts nozīmē naudas (latu, ASV dolāru vai eiro) termiņnoguldījumu uz vienu gadu un šajā laikā to nevar papildināt. Par noguldījumu latos klientam gadā aprēķina 9 procentus, bet valūtā – par diviem procentiem mazāk. Beidzoties noguldījuma termiņam, procenti par neizņemto summu turpmāk netiek aprēķināti un maksāti. Klientam ir tiesības izņemt noguldījumu pirms termiņa, taču tādā gadījumā viņš zaudē procentus.
Savukārt naudu BTB Ziemassvētku depozītā, kas ir termiņnoguldījums latos, var noguldīt līdz janvāra beigām, bet kopā ar procentiem saņemt pirms pašiem Ziemassvētkiem. Kontu var regulāri papildināt, iemaksājot skaidru naudu vai veicot pārskaitījumus, piemēram, no algas.
Speciālie termiņdepozīti
BTB piedāvā arī dažus citus speciālos termiņnoguldījumus. Ģimenes depozīts domāts cilvēkiem, kuru rīcībā ir lielāka naudas summa (vismaz 500 latu vai 1000 ASV dolāru), kuru ilgāku laiku domāts netērēt. Depozīta termiņš ir seši mēneši, un noguldījumu jebkurā laikā var papildināt. Procentus par šo depozītu atšķirībā no parastā termiņnoguldījuma var saņemt katru mēnesi. Tos aprēķina par katras dienas naudas atlikumu kontā. Ja procenti netiek izņemti, tos pieskaita pamatsummai un par tiem arī aprēķina procentus.
Personām, kurām BTB atvērts algas konts, tā var atvērt 13. algas kontu. Klientam jānorāda, cik liela naudas summa un cik bieži ieskaitāma kontā. Šīs summas apmēru un ieskaitīšanas biežumu iespējams arī mainīt. Janvārī noguldījums no konta izņemams. Pretējā gadījumā tā izmaksas termiņš automātiski tiks pagarināts vēl par gadu. Procentus aprēķina tāpat kā ģimenes depozītam.
Uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem ir noguldījums uz vienu gadu, ko jebkurā laikā var papildināt. Naudu, kontā saglabājot noteiktu minimālo naudas atlikumu (500 latu vai 1000 ASV dolāru), var arī jebkurā laikā izņemt, nezaudējot procentus. Minimālā iemaksa ir simts latu vai 200 dolāru. Ja klientam bankā atvērts darba algas konts, obligātais minimālais atlikums ir 300 latu vai 500 ASV dolāru.
Depozīti bērniem
BTB piedāvā atvērt arī depozītu bērnam vai skolēnam. To var izdarīt vecāki vai aizbildņi, iemaksājot vismaz vienu latu vai ASV dolāru. Depozītu bērnam var atvērt jebkurā laikā pēc viņa piedzimšanas un izņemt, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Naudu var arī neizņemt un pārformēt uz skolēna depozītu, ko vecāki var atvērt pēc tam, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu, un izņemt, kad viņam ir
18 gadu. Šos depozītus var regulāri papildināt jebkura fiziska vai juridiska persona gan skaidrā naudā, gan ar pārskaitījumu. Procentus aprēķina par katras dienas naudas atlikumu kontā. Reizi gadā tiek veikts procentu summējošais aprēķins (1. jūnijā par depozītu bērnam un 1. janvārī – par depozītu skolēnam). Pēc tam tos var izņemt vai pieskaitīt pamatsummai. Termiņnoguldījumu procentu likmes BTB atkarībā no termiņa un noguldījuma apmēra ir no 5,5 līdz 10 procentiem gadā latos un no 4,5 līdz 7,75 procentiem ASV dolāros, eiro – no 2,5 līdz 3,75 procentiem.
Depozītu «Bērna privātfonds» piedāvā arī Krājbanka. Lai uzkrātu līdzekļus studijām, atbalstītu pastāvīgās dzīves uzsākšanā, noguldījumu var atvērt jebkura persona (vecāki, krustvecāki, vecvecāki, draugi u.tml.) un jebkura to var arī papildināt. Saņemt noguldījumu var tikai tā īpašnieks – bērns –, sasniedzot 18 gadu vecumu. Depozīta procentu likme piesaistīta Latvijas valsts parādzīmju procentu likmei. Minimālā noguldījuma summa ir 25 lati, bet minimālā papildiemaksa – desmit latu.
Krājnoguldījumi
Vidēji katra banka piedāvā vismaz piecus sešus noguldījumu veidus, neskaitot speciālos depozītus. Krājkonts domāts gadījumiem, kad nevēlaties noguldīt naudu uz noteiktu termiņu, un paredz iespēju rīkoties ar naudu kontā bez ierobežojuma, protams, savlaicīgi informējot banku. Tāpēc šā depozīta gada procentu likme ir viszemākā – latiem 2 procenti Unibankā, 3,2 procenti Hansabankā, 3,5 procenti Krājbankā. Noguldījumam dolāros likme ir no 2 līdz 3,75 procentiem, eiro – no 1 līdz 1,9 procentiem. Dažādās bankās atšķirīgas ir noguldījuma summas, no kurām sāk aprēķināt procentus. Unibankā tā ir 200 latu, 200 eiro, 400 ASV dolāru un 600 Vācijas marku. Krājbankā minimālā iemaksa krājkontā ir 10 latu, divreiz vairāk ASV dolāru vai eiro, 30 Vācijas marku. Hansabankā minimālā iemaksa ir 25 lati, 50 dolāru vai marku. Beztermiņa naudas noguldījuma veids ir arī Unibankas atvērtais depozīts, kas ļauj rīkoties ar konta līdzekļiem. Procenti (noguldījumam latos – 5, dolāros – 4,25, eiro un markās – 2,5) tiek maksāti par laiku, kurā nauda faktiski atrodas kontā. Klients šo depozītu var neierobežoti papildināt.
Mērķa krājkonts (Hansabankā) domāts naudas sakrāšanai kādam noteiktam mērķim, tāpēc ik mēnesi tas papildināms vismaz ar desmit latiem vai ekvivalentu summu citā valūtā. Procentu likme latos atkarībā no termiņa ir no 4,45 līdz 8,3 procentiem gadā. Līdzīgs ir Krājbankas krājnoguldījums ar termiņu no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Vienīgi minimālais noguldījums ir 50 latu, papildiemaksa – 25 lati, bet procentu aprēķināšanai izmanto vidējo valsts parādzīmju diskonta likmi, noguldījumiem valūtā – attiecīgās valūtas Londonas banku piedāvājuma likmi. Krājnoguldījumu iespējams izmantot kā nodrošinājumu kredīta saņemšanai.
Termiņnoguldījumi
Termiņnoguldījumi, kā liecina nosaukums, nozīmē naudas glabāšanu uz noteiktu laiku ar fiksētu procentu likmi. Parastais noguldījuma ilgums ir no trim mēnešiem līdz trim gadiem. Hansabanka to pieņem līdz pieciem gadiem, bet Hipotēku banka – līdz diviem. Latos minimālā depozīta summa ir 25 lati (Unibanka), 30 latu (Hipotēku banka), 50 latu (BTB, Krājbanka), 500 latu (Hansabanka). Par noguldījumu latos bankas gadā maksā 4,5 līdz 10 procentus.
Hipotēku bankas piedāvāto atklāto termiņnoguldījumu var papildināt arī tā darbības laikā (minimālā iemaksa –100 latu). Lielākus procentus banka maksā par speciālo termiņnoguldījumu (6,5 līdz 8), bet minimālā ieguldījuma summa ir 1000 latu. Unibankā par noguldījumu latos speciālajā depozītā atkarībā no termiņa maksā 5,53 līdz 9,64 procentus, minimālā noguldījuma summa – 25 lati.
Īstermiņa noguldījumu termiņš ir no vienas nedēļas līdz mēnesim. Taču šis depozīta veids domāts lielākām naudas summām – sākot ar 10 000 latu (Unibanka), 25 000 latu (Krājbanka) un 50 000 latu (Hansabanka, Hipotēku banka). Likme – no 2,5 līdz 4 procentiem gadā. Šis darījums gan vairāk attiecināms uz juridiskām personām un filiāļu praksē ir visai reta parādība.
—
Visu par noguldījumiem bankās tik un tā nevar izstāstīt. Lai izvēlētos sev piemērotāko veidu, informācija katram (ne vien par procentu likmēm, bet arī par darījuma izmaksām un citām niansēm) ievācama un lēmums pieņemams pašam. Lai pēc darījuma nevajadzētu zūdīties, ka cerētā ienākuma vietā ciesti zaudējumi, vispirms rūpīgi jāiepazīstas ar līguma nosacījumiem un konta apkalpošanas izmaksām, kā arī ar bankas noteiktajām sankcijām par līguma nosacījumu neievērošanu un tamlīdzīgi. Neskaidrību gadījumā nav jākautrējas un jautājumi, kas palikuši neatbildēti pēc banku informācijas iepazīšanas, ir jānoskaidro individuālās sarunās.
