Vienmēr enerģijas pilna un īpašu dzirkstelīti acīs. Tādu sevi ikdienas darbā rāda Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Kode. «Strādājot ar jauniešiem, citādi nemaz nevar būt,» viņa smej, sarunā atklājot rūdījumu, kas iegūts un ir ārkārtīgi nepieciešams, bīdot jaunatnes lietas vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
– Darbā ar jaunatni esi pavadījusi vairākus intensīvus gadus. Kas tevi tajā saista un notur?
Pašvaldībā jaunatnes lietu speciāliste esmu piekto gadu. Pirms tam šo amatu ieņēmu Platones pagastā. Tā bija mana pirmā darbības teritorija saistībā ar jaunatni. Nu jau šajā jomā rit desmitais gads. Tā neformālā vide, kurā jūtos brīvi. Man vispār patīk darbs ar cilvēkiem – varam būvēt jaunas ēkas, ieguldīt infrastruktūrā, bet ieguldīt cilvēkā ir daudz jēgpilnāk. Darbā piesaista, ka šī profesija ir ļoti universāla. Strādājam gan ar jaunatnes politiku, gan jaunatnes darba plānošanu, kā arī nacionāliem un starptautiskiem projektiem, jauniešu centriem brīvā laika pavadīšanai un ļoti daudz fokusējamies uz neformālo izglītību.
– Neformālā izglītība balstās uz interaktīvu mācīšanos no pieredzes, un tās galvenais mērķis ir attīstīt personību. Kāpēc pievērsies šim izglītības veidam?
Tā ir lieta, kas izmainīja manu personību, kad 19 gados pirmo reizi aizbraucu uz nacionāla līmeņa apmācībām. Neformālā izglītība ir veids, kurā cilvēks pats nosaka mācīšanās virzību. Tajā netiek vērtēts, vai esi izdarījis labi vai slikti. Netiek liktas atzīmes. Pats izvērtē savas prasmes, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi mūsdienu cilvēkam. Tas man pavēra citu skatījumu. Nodomāju – ārprāts, es visus šos gadus biju dzīvojusi pilnīgi citā pasaulē! Sagribēju pētīt aizvien dziļāk, jo sajutu šīs pārmaiņās sevī. Tāpēc, ka esmu to izbaudījusi uz savas ādas, zinu, ko stāstīt un piedāvāt jauniešiem.
– Taču patlaban šķiet, ka vairāk esi aizrāvusies ar nacionālo dārgumu meklēšanu.
«Nacionālo dārgumu jaunatklāšanas» iniciatīva ir viens fantastisks Ozolnieku un Jelgavas novada, kā arī pilsētas kopprojekts. Ideja par godu Latvijas simtgadei vedināt jauniešus tuvāk iepazīt dažādus nozīmīgus objektus, piemēram, Latvijas Nacionālo bibliotēku, botānisko dārzu, mākslas muzeju, simfonisko orķestri un vairākus nacionālos dabas parkus, nāk no Ozolnieku novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Ulda Gāles. Es pati neesmu šīs iniciatīvas vadītāja, bet atbildīgā persona, kas mudina jauniešus tajā iesaistīties. Šie nacionālie objekti ir atsaukušies un klašu grupām izveidojuši interaktīvas izglītības programmas, lai ar dažādiem uzdevumiem piesaistītu skolēnu uzmanību šo vietu jēgai un vēsturei. Tāpat šajā iniciatīvā izveidota attīstības komiteja, kurā darbojas 30 aktīvākie jaunieši, kas ir gatavi radīt idejas un sniegt atgriezenisko saiti par ieguvumiem, piedaloties šajā projektā. Iniciatīvā ļoti aktīvi darbojas Ozolnieku novada skolas. Gribētu, lai arī pārējie sasparotos.
– Vai lielais valis, uz ko pašvaldībā balstās darbs ar jaunatni, ir novada Jauniešu padome?
Patiesībā viss balstās uz jaunatnes darbiniekiem un pašiem jauniešiem. Pašvaldībā esam izveidojuši modeli, kurā esmu speciāliste Izglītības pārvaldē, kas atbild par jaunatnes darba plānošanu, koordinēšanu un jaunatnes politiku. Savukārt katrā pagastā, izņemot Glūdu, Vilci un Sesavu, ir iespēja darboties jaunatnes darba koordinatoriem. Tie ir jauni cilvēki, kuriem pašiem mirdz acis un kuri vēlas izmēģināt savu pieredzi un prasmes darbā ar jauniešiem, būt viņiem par atbalstu. Man ļoti patīk, ka man ir komanda, kas runā ar mani vienā valodā. Tajā ietilpst arī jauniešu centru, kādi ir Elejā, Staļģenē un daļēji arī Vircavā dienas centrā «Kamenīte», vadītāji. Svarīgi, ka jaunieši, kas dzīvo laukos, justu piederību savam pagastam. Tā rodas ne no tā, ka pašvaldība nodrošina kādus pakalpojumus, bet no pašu iniciatīvas, un mums ir dota platforma, kur varam šo iniciatīvu veikt. Izveidots liels zirneklīšu tīkls, kur mēs katrs kā elements spēlējam savu nozīmīgu lomu. Viena es to nespētu.
– Jelgavas novads ir gana liels – jaunieši ar koordinatora atbalstu rosās katrā pagastā, bet kā panākt kopējo sadarbību?
Centri ir tā vide, kur var nākt kopā un organizēt pasākumus. Protams, jaunieši no Kalnciema nedosies uz Elejas multifunkcionālo jaunatnes iniciatīvu centru, lai tur pavadītu savu brīvo laiku. Taču, ja gribam radīt saprašanu, ka kopā esam viens liels kolektīvs, vajadzētu panākt visu jauniešu līdzdalību kaut vienā lielā pasākumā. Tāpēc liela daļa jaunatnes darba budžeta aiziet transporta izdevumiem. Piemēram, lai nokļūtu pasākumā «Ziemas prieki», kas notika jau vienpadsmito gadu un pulcēja ļoti daudz komandu. Ir arī Jauniešu forums, «Muižas kauss» Elejā. Pērn oktobrī kopā ar koordinatoriem iesākām jaunu iniciatīvu – «Jaunatnes mēnesi», kad veselu mēnesi Jelgavas novada jauniešiem tiek piedāvāti dažādi pasākumi, mācības un diskusijas.
– Tomēr – ar ko nodarbojas Jelgavas novada Jauniešu padome?
Šī iniciatīva izveidojās 2011. gadā. Tā nav ne biedrība, ne organizācija, bet grupa, kur iesaistījušies jaunieši no 13 līdz 30 gadiem, kuri redz sevi Jelgavas novadā un vēlas darboties šajā kontekstā. Esot šajā grupā, jauniešiem ir lielākas sadarbības iespējas ne tikai pašvaldības, bet arī nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Sanākam kopā reizi mēnesī. Braucam arī pa pagastiem, tā parādot, cik mums tie ir dažādi un kādas kurā iespējas.
– Vai, īstenojot šo jaunatnes darba politiku, pagastos ir izdevies mazināt «pieturās sēdētāju» skaitu?
«Pieturās sēdētāji» bijuši visos laikos, taču tas nenozīmē, ka viņi arī šādi nemeklē sevi un neattīsta savu personību. Dažkārt tāds dzīvē aiziet daudz tālāk nekā līderis, kas iesaistījies visās iespējamās aktivitātēs, izdedzis un beigās aizbraucis uz ārzemēm strādāt fabrikā. Arī Jauniešu padomē ir tādi, kas atklāti pasaka, ka sēdējuši pieturā un pat lietojuši kādas vielas, bet tomēr iesaistījušies, jo – te taču kaut kas notiek! Kad esi šajā darbā jau desmit gadu, redzi, kā situācija lēnām, bet mainās. Patlaban jaunieši ir ar citu domāšanu, attieksmi, vērtībām un skatījumu uz dzīvi. Viņi ir drošāki un daudz spējīgāki izteikt savu viedokli. Gatavi strādāt paši un prasīt līdzatbildību no konkrētām institūcijām.
– Minēji iespēju jauniešiem darboties arī starptautiskā līmenī. Vai ir kādi spilgti piemēri?
Jā, Nellija Karpušenkova! Aktīva meitene no Platones pagasta, kura tikko beigusi vidusskolu un ievēlēta Baltijas jūras valstu reģionālā tīkla valdē kā Jaunatnes grupas vadītāja. Pirms tam Nellija iesaistījās manis vadītajā biedrībā «ideA», darbojās novada Jauniešu padomē. Pagājušā gada aprīlī Latvijas Pašvaldību savienība, zinot, ka aktīvi darbojamies ar jaunatni, pamudināja aizbraukt uz šo konferenci. Palūdzu Nelliju sagatavot par sevi prezentāciju. Viņa pastāstīja savu stāstu, un beigās jaunieši Nelliju iebalsoja. Viņas lielā doma ir akcentēt neformālās izglītības lomu. Skandināvi to redz pavisam citādi. Viņiem ir ļoti daudz brīvā laika pavadīšanas centru un interešu izglītības programmu.
– Par starptautiskumu liecina arī Strukturētā dialoga V cikla konference, kas februāra beigās kā šā gada Jauniešu galvaspilsētā notika Jelgavā. Ko tajā lēmāt?
Strukturētais dialogs atkal ir cits stāsts. Mēs tajā ielēcām 2014. gadā, kad Jauniešu padome sadarbībā ar Izglītības pārvaldi uzrakstīja projektu. Viena no tā aktivitātēm bija «Kafija ar politiķiem», kad pirmo reizi padome tikās ar novada lēmējvaru. Tā ir neformāla metode, kas nāk no Skandināvijas, lai mazinātu robežu starp vietējo lēmējvaru un jaunajiem līderiem, kam interesē dzīve pašvaldībā. Savukārt strukturētais dialogs ir milzīga Eiropas jaunatnes politikas kustība, kurā tiek apzinātas gan jauniešu vēlmes, gan problēmsituācijas, kā arī izstrādātas rekomendācijas dažādās jomās – uzņēmējdarbībā, sociālajā iekļaušanā, brīvprātīgajā darbā, nodarbinātībā, jauniešu līdzdalībā. Katrā valstī notiek arī lielās nacionālās konferences, ko organizē Latvijas Jaunatnes padome. Arnita Žukauska kopā ar citiem jauniešiem no mūsu padomes pieņēma izaicinājumu tajās aktīvi piedalīties un kļuva par vienu no desmit strukturētā dialoga jauniešiem vēstniekiem Latvijā. Šajā konferencē piedalījās ap 80 jauniešu no visas Latvijas. Tālāk šie jautājumi tiek virzīti uz Eiropas Komisiju, lai pēc tam būtu pamats svarīgāko iekļaut «Erasmus +» programmā.
– Tevis minētā ES izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma «Erasmus +» ir liela iespēja mūsu jauniešiem, piemēram, doties starptautiskās apmaiņās. Vai tā tiek pilnvērtīgi izmantota?
Iespējas tiešām ir milzīgas, bet, raugoties arī Latvijas mērogā, tās izmanto diezgan maz, lai gan informācijas ir daudz un dikti. Manuprāt, vislabāk strādā pieredzes stāsti – jaunietis jaunietim. Piemēram, pērn bijām ļoti aizraujošā apmaiņas projektā Vācijā, kur kopā ar jauniešiem no Vācijas, Turcijas, Rumānijas un Jelgavas novada runājām par ielu kultūru un grafiti. Dalībniekiem bija iespēja pašiem to pamēģināt. Viņi bija arī vietā, kur notiek grafiti festivāls. Šajos projektos galvenais ir darbs ar sevi – saviem stereotipiem, bažām un gaidām saistībā ar konkrēto tēmu. Pašvaldībā mums ir divas organizācijas – «Iepazīsim sevi» un «ideA» –, kas gatavo šos projektus. Šogad iesniedzām par dzimumu lomām un kustību mākslu. Aprīļa beigās varētu zināt, vai tie ir apstiprināti.
– Atšķirībā no starptautiskās apmaiņas ES brīvprātīgajā darbā var doties tikai vienreiz.
Jā, vai braukt uz laiku no diviem līdz 12 mēnešiem! Mēs darbojamies vai nu caur Zemgales NVO centru, vai biedrību «Iepazīsim sevi», jo tiem ir nosūtīšanas un uzņemšanas statuss. Pie mums Jelgavas novadā bijuši vairāki brīvprātīgie no Itālijas, Francijas, Ungārijas. Braukuši arī mūsu jaunieši. Piemēram, Reinis Širokovs no Mežciema 12 mēnešu nodzīvoja Kiprā. Projekts bija par mākslu, improvizācijas teātri, mākslu. Atgriežoties viņš saprata, ka vēlas būt personīgās izaugsmes treneris. Brīvprātīgais darbs nozīmē doties uz citu valsti ārpus savas komforta zonas. Parasti to uzņemas cilvēki, kas pēc tam strādā ar sabiedrību vietējā vai starptautiskā līmenī.
Kristīne Kode
Darba pieredze
◆ Platones pamatskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā (2003–2005)
◆ Platones pagasta padomes deputāte, Sociālo lietu, izglītības, kultūras un tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja (2005–2009)
◆ Biedrības «Bērnu un jauniešu mūzikas klubs» iekšējās pārvaldes vadītāja (2007–2008)
◆ Platones pagasta pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste (2007–2009)
◆ Platones pagasta pārvaldes projektu vadītāja un mūžizglītības speciāliste (2010–2011)
◆ Projektu vadītāja Zemgales NVO centrā (2009–2011)Jelgavas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste no 2012. gada
Izglītība
◆ LLU Sociālo zinātņu fakultāte (bakalaura grāds socioloģijā)
◆ Starptautiskā Enioloģijas holistikas un dziedniecības akadēmija (eksperts dabas dziedniecības un atveseļošanas metošu jomā (mākslas terapija)).
