Ģ.Eliasa muzejs turpina īstenot izstāžu plānu. Vērienīgāko projektu vidū ir novembrī paredzētā izstāde par Jelgavu poļu tautas vēsturē.
Ģ.Eliasa muzejs turpina īstenot izstāžu plānu. Vērienīgāko projektu vidū ir novembrī paredzētā izstāde par Jelgavu poļu tautas vēsturē.
Lietuviešu un latviešu dzejas dienā maija pirmajā sestdienā viesu vidū būs Jozs Ivanausks (paredzēti viņa grāmatas «No Platones krastiem» atvēršanas svētki) un gleznotājs, kas savus darbus mēdz parakstīt dzejā.
Savukārt Izstāžu zālē pēc Ķīnas porcelāna viesošanās no aprīļa beigām būs apskatāmas Esteres un Jāņa Zemīšu gleznas, maija nogalē 60. dzimšanas dienu muzejā svinēs Jānis Anmanis. Apaļām gadskārtām veltītas arī nākamās divas ekspozīcijas: ar vietējo mākslu tiks svinēti pirmās pilsētā rīkotās profesionālās mākslas izstādes 195 gadi. Vasaras beigās uz paveikto atskatīsies tautas daiļamatmākslas studija «Dardedze». Rudeni Izstāžu zālē ievadīs Dace Paeglīte, novembrī personālizstādi atklās Visvaldis Garokalns, no decembra līdz janvāra pirmajai pusei paredzēta Čurļoņa darbu izstāde.
Sešdesmitgadnieku (un nedaudz jaunāku) dominēšanu Izstāžu zālē «kompensēs» paaudžu dažādība Kamīnzālē: gobelēnu autore Mārīte Leimane un stikla mākslinieks Didzis Krūmiņš, gleznotāji Ivanda Spulle, Ilze Ezerniece un Ģederts Eliass, koktēlnieks Juris Osis, fotogrāfs Juris Zēbergs.
Tas ir tikai divās izstāžu telpās paredzētās ekspozīcijas, kuru skaitam gada nogalē muzeja jubilejas laikā pievienosies vēl viena – «Poļu minoritāte Jelgavas vēstures kontekstā». Tiks rīkota arī zinātniska konference un izdots izstādes katalogs.
Kā stāsta izstādes veidotāja Jadviga Radziņa, kas poļu vēsturi Jelgavā un Latvijā pēta jau apmēram piecpadsmit gadu, vēsturisko atskatu paredzēts sākt ar Kurzemes hercogistes izveidošanās laikiem, bet 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma posmam bija veltīts viņas darbs Polijas arhīvos un bibliotēkās no šā gada 24. februāra līdz 7. martam. J.Radziņas un Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja projektu «Poļu mazākumtautība Jelgavas vēsturē un mūsdienās» finansiāli atbalstīja Kultūrkapitāla fonds un «Wspolnota Polska» – sabiedriska organizācija, kura darbojas Polijas Senāta pārziņā un kuras uzdevums ir stiprināt sakarus ar tautiešiem ārzemēs. Koordinācijā palīdzējusi Polijas vēstniecība, un pētnieciskais darbs, kā vienmēr, sastapis arī J.Radziņas darbavietas LLU izpratni. Galvenais brauciena uzdevums bija izpētīt Jelgavas ģimnāzijas poļu audzēkņu dzīves gaitas, taču pārvesti arī, piemēram, pirmskara laika Jelgavas poļu sportistu un skautu kustības dokumentējumi.
Pētījumiem atvēlēto laiku J.Radziņa pavadīja Nacionālajā un publiskajā bibliotēkā, valsts arhīvā Varšavā un Krakovas Jagiellonu bibliotēkā, kā arī tiekoties ar apzināto tautiešu radiniekiem un dzīves pētniekiem.
Apstiprinājumu tam, ka «Academia Petrina» mācījies Staņislavs Voicehovskis, divdesmito gadu Polijas prezidents, atrast nav izdevies, toties iegūts negaidīti daudz vērtīgu ziņu par Ļutoslavsku dzimtu, kuras vārdu mūsdienās visvairāk piemin, runājot par mūziķi Vitoldu Ļutoslavski. Par iepriekšējo paaudžu devumu stāsta dzimtas muzejs Drozdovā pie Lomžas. Filosofa Vincenta Ļutoslavska memuāros «Academia Petrina» pavadītajiem četrarpus gadiem veltīts vairāk nekā 10 lappušu (tostarp apstiprināts skolotāju prasīgums un izglītības augstvērtīgums, grieķu valodas mācīšanu, piemēram, vērtējot kā universitātes līmenim atbilstošu). Vincents ir vecākais no sešiem brāļiem, kas visi bijuši spilgtas personības un guvuši panākumus izvēlētajā darbalaukā (Jelgavā mācījušies arī Staņislavs, Marjans un Jans): inženieris elektriķis Marjans, piemēram, pielicis roku tāda vēlākos gados pierasta būvmateriāla kā dzelzsbetons ieviešanā, savukārt priesteris Kazimirs bijis arī Polijas skautu organizācijas dibinātājs un Seima deputāts. Vincents, desmitiem filosofisku un literatūrpētniecisku apcerējumu autors, neskaitot dzimto valodu, rakstījis vēl sešās un lekcijas lasījis gan dažādās Eiropas malās, gan Amerikā. Daža uzstāšanās bijusi visai «netradicionāla»: kad Ļvovā viņam nav devuši lekciju zāli, viņš uzrāpies laternas stabā un no turienes iejūsminājis klausītājus ar runu par dvēseles nemirstību un gribas brīvību. 1933. gadā pabeigtā atmiņu grāmata «Viena viegla dzīve» būs viņam veltīto izstādes eksponātu vidū.
Kopumā apzināts ap četrdesmit tautiešu, kuru dzīve kādā veidā bijusi saistīta ar Jelgavu, tostarp – 20 «Academia Petrina» un viens Mītavas reālskolas audzēknis (par 16 no viņiem uzzināts, strādājot bibliotēkās un arhīvos Polijā). Viņu vidū ir trīs literāti, filosofi, divi vēsturnieki, pieci politiķi, sabiedriski darbinieki, divi inženieri, trīs priesteri.
Izstādē paredzēts apskatīt arī tādas tēmas kā poļu dzīve Latvijā pasaules karu starplaikā (laukstrādnieku sūrā dzīve; viņu garīgajai aprūpei izveidotais kapelāna dienests; pirmais dievkalpojums poliski Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrālē trīsdesmito gadu beigās), pretvācu militārā izlūkošana Otrā pasaules kara laikā (izlūku šūniņa, kuras kodolu veidoja četri cilvēki, atradās arī Jelgavā). Visbeidzot, mūsdienu Jelgavas poļi – vienalaikus «izpētes objekts» un izstādes īpašā mērķauditorija, jo, kā atzīst J.Radziņa, tieši viņu dēļ, protams, vēstures pētīšana arvien ir kas vairāk par vienkāršu ziņkāri: «Savu sakņu zināšana, manuprāt, ir jebkuras izaugsmes pamatā.»
