Vairāki simti valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piemiņas glabātāju pagājušajā nedēļā viņa dzimšanas dienai 4. septembrī tuvākajā sestdienā pulcējās viņa dzimtajās Dobeles novada Bērzes pagasta “Pikšās”. Tradicionāli šajā atceres pasākumā tika sveikti arī kārtējie LLU 1990. gadā dibinātās Kārļa Ulmaņa stipendijas saņēmēji. Šoreiz to ieguva Lauksaimniecības fakultātes studente Amanda Bernharde, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studente Rita Kaķe un Vides un būvzinātņu fakultātes Līga Mediņa.
Amanda nāk no Īslīces pagasta un ir pabeigusi Bauskas 2. vidusskolu. Savu dzīvi viņa grib saistīt ar laukiem. Pretendējot stipendijas konkursā, stipendiāte izstrādāja pētījumu “Kārlis Ulmanis un saimnieciskais uzplaukums 30. gadu otrajā pusē: objektīvie un subjektīvie faktori”.
Savukārt R.Kaķe veica pētījumu par K.Ulmaņa dzīves un piemiņas vietām Latvijā, kā arī iedzīvotāju interesi par tām. Pētījuma mērķis ir izveidot šādu tematisku tūrisma maršrutu. Rita ir sabiedriski aktīva un savā fakultātē ievēlēta par studentu pašpārvaldes vadītāju. Rita nāk no Skrīveriem, un viņas mājas ir netālu no Latvijā pazīstamās “Skrīveru gotiņas” ražotnes, taču viņa pati vēlas specializēties alus un kvasa darīšanā. “Latvijā pagaidām ir grūti atrast garšīgu kvasu,” apņēmīgi teic topošā pārtikas tehnoloģe.
No visām trim K.Ulmaņa stipendiātēm līvbērzniecei L.Mediņai ir visaugstākā vidējā atzīme – 9,3. Viņa studē mērniecību, bet nākotnē gribētu darīt darbu, kas vairāk saistās ar kolektīva vadīšanu. Savas vadītāja dotības Līga jau parādījusi, mācoties Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kur viņa bija skolēnu pašpārvaldes prezidente un arī volejbola komandas dalībniece. “Manas mājas “Mediņi” atrodas trīs kilometrus no “Pikšām” un līdzīgi kā Kārlis Ulmanis es pēc skološanās savā pagastā devos mācīties uz Jelgavu. Studēt ārzemēs, kā to darīja Kārlis Ulmanis, pagaidām neesmu domājusi. Bet varbūt darīšu arī to,” saka Līga. Viņa aktīvi piedalās dažādos LLU pasākumos, apmeklējusi tās sadarbības augstskolas Baltijas valstīs. Stipendijas konkursā Līga piedalījusies, izstrādājot pētījumu “Kārļa Ulmaņa dzīves un piemiņas vietas”.
K.Ulmaņa piemiņas pasākumā piedalījās arī Latvijas Zemnieku savienības vadība. Tās priekšsēdētājs Armands Krauze kritizēja Valsts prezidenta Egila Levita mājaslapā publicēto nostādni, ka K.Ulmanis no 1936. līdz 1940. gadam bijis nevis Valsts prezidents, kā tas bija agrāk, bet gan Valsts prezidenta amata izpildītājs. Tradicionāli K.Ulmaņa piemiņas pasākumā bija sabraukuši mazpulcēni, kas izstādīja un tirgoja savus ražojumus, tostarp arī trušus.
“Pikšu” muzeja vadītāja Ilga Ķipsne “Ziņām” teica, ka ik gadus muzeju apmeklē ap pieci seši tūkstoši interesentu. Kopš Bērzes kapos guldīts ilggadējais muzeja vadītājs Gunārs Ulmanis (K.Ulmaņa brāļa mazdēls), ekspozīcijā vairs nav redzamas viņa gleznas, ko mantojusi ģimene. Gleznu vietā agrākajā “Pikšu” kūtī bija ierīkota ekspozīcija par Latvijas cūkaudzētāju slavas laiku.
