Mēnesim jau kopš seniem laikiem piedēvēts dievišķs spēks, kura ēnā darboties sāk raganas, vilkači, vampīri un citi mošķi.
Mēnesim jau kopš seniem laikiem piedēvēts dievišķs spēks, kura ēnā darboties sāk raganas, vilkači, vampīri un citi mošķi. Mēness vaiga pārmaiņām arī šobaltdien seko tie, kas bez augoša Mēness neļauj frizierim ķerties pie saviem matiem, bet pirms sēšanas vai ražas novākšanas drošības labad pavērš jautājošus skatienus nakts spīdekļa virzienā. Augošs, dilstošs vai pilns Mēness – no senčiem līdz mūsdienām nonācis darāmo vai nedarāmo darbiņu saraksts.
Gadu simtiem pastāvējis uzskats, ka Mēness spēj iespaidot trīs cilvēka dzīvē nozīmīgus ritmus: ķermeņa temperatūru, menstruālo ciklu un dzemdības. Tomēr mūsdienu zinātnei arī šajā sakarā ir savs spriedums. Ķermeņa temperatūras dienas un nakts ritms atbilst 24,8 stundām, kas savukārt ir identisks Mēness dienai. Tomēr jau astoņdesmitajos gados vācu zinātnieki, veicot salīdzinošus pētījumus, noliedza iespēju, ka temperatūras līkni iespaidotu kāds noteikts Mēness stāvoklis.
Tāpat pagaidām nav atrasts jelkāds sakars starp Mēness un menstruālo ciklu. Kā zināms, vidēji tas ilgst 29,5 dienas – tieši tikpat ilgs laika posms paiet no viena jauna Mēness līdz otram.
Vācu hronobiologi šo sakritību skaidro ar to, ka evolūcijas gaitā bioloģiskie ritmi pielāgojušies ārējiem ritma noteicējiem, taču esot jāatzīst, ka diezin vai mūsdienu emancipēto cilvēku iespaido šādi dabas ritmi. Turklāt dažādām sievietēm šie cikli ir atšķirīgi. Pilnībā Mēness ietekmi uz menstruālo ciklu izslēdza amerikāņu antropoloģes Beverlijas Strasmenas trīs gadus ilgušais pētījums pie kādas cilts sievietēm Mali. No dažādiem civilizācijas «brīnumiem» pasargātās sievietes tomēr neapstiprināja Mēness ietekmi uz savu dzīvi. Tieši tāds pats «liktenis» skāris trešo aizspriedumu, kas saistīja dzimstības palielināšanos ar pilnmēnesi.
Kanādas psihologs Aivans Kellijs, izanalizējis datus, ko sniedz dažādi pētījumi šajā jautājumā pēdējo piecdesmit gadu laikā, nonācis pie secinājuma, ka arī šajā «lauciņā» Mēness ir bezspēcīgs.
Tomēr zinātnieki atklājuši, ka pilnmēness spēj ietekmēt ne tikai mēnessērdzīgos, bet arī ikviena cilvēka krāsu uztveri. Izrādās, ka tajās dienās, kad naktīs spīd pilns Mēness, sarkano mēs uztveram jūtīgāk nekā zilo, kamēr pavisam nesen, vasaras saulgriežos, bija otrādi. Diemžēl zinātnieki vēl nav tikuši skaidrībā, kāpēc mūsu krāsu izjūta mainās līdz ar Mēness fāzēm. Pagaidām nav pilnībā izpētīta arī pilnmēness ietekme uz infarkta gadījumiem un ar tiem saistītajiem mirstības gadījumiem, kuru skaits palielinās pilna Mēness laikā.
Apstrīdot būtisku pilnmēness ietekmi uz cilvēka dzīvi, zinātnieki nespēj noliegt tā varu pār dzīvnieku pasauli. Augu valsts izjūt Mēness spēku, jo arī cietzemei ir savi paisuma un bēguma periodi, kā tas ir jūrās un okeānos. Mēness ceļojumā ap Zemeslodi cietzeme tiek deformēta par aptuveni pusmetru. Cilvēks nejūt to, ka zem viņa kājām «šūpojas» kontinenti, kamēr, piemēram, jaunās priedītes, kuras pētījuši vācu zinātnieki, atkarībā no Mēness stāvokļa samazinās par aptuveni vienu simto daļu milimetra. Pētnieki izteikuši pieņēmumu, ka izšķirošo lomu tajā spēlē ūdens cirkulācija kokā, kas atkarībā no paisuma vai bēguma vairāk vai mazāk nokļūst šūnās.
Pretēji visām varbūtībām, kas ļauj apstrīdēt Mēness varu pār mums, viens gan ir pilnībā skaidrs – tikai pateicoties nakts spīdekļa spējai noturēt stabilu Zemeslodes asi un klimatu uz mūsu planētas, bija iespējama cilvēka evolūcija. Pat mūsdienās relatīvi nelielās klimatiskās svārstības nereti novelk šķirtni starp dzīvību un nāvi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir aizgājušo gadu lielie plūdi Ķīnā un Bangladešā, kad daudz bažīgu skatienu raudzījās uz Mēnesi, kas noteica paisuma iestāšanos. Paisums cēla jūras līmeni, upes vēl vairāk pārplūda, un nokrišņiem nebija kur aizplūst. Tajā brīdī Mēness izlēma to bezpajumtnieku likteni, kas atradās līdz kaklam ūdenī.
