Kā liecina Valsts robežsardzes pieredze, daļā sabiedrības ir maldīgs priekšstats par izmaiņām, kas skar robežas šķērsošanas jautājumus pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai.
Kā liecina Valsts robežsardzes pieredze, daļā sabiedrības ir maldīgs priekšstats par izmaiņām, kas skar robežas šķērsošanas jautājumus pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Vienkāršiem vārdiem sakot – pašreizējā kārtība būtiski mainīsies pēc diviem gadiem, kad Eiropas Padome pieņems lēmumu par Latvijas pilntiesīgu pievienošanos Šengenas līgumam. Par izmaiņām, kas robežšķērsotāju skars līdz tam laikam, stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš.
Uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas pēc 1. maija muitas kontroles vairs nebūs, bet Valsts robežsardze personu un transportlīdzekļu kontroli turpinās, līdz pievienosimies Šengenas līgumam. Tas nedaudz paātrinās iedzīvotāju pārkļūšanu pāri robežai. Šķērsojot robežu, Eiropas pilsoņiem pasē netiks likts zīmogs. Valsts robežsardze ieviesīs Šengenas parauga robežšķērsošanas spiedogus. Tie tiks iespiesti trešo (ne ES/Eiropas ekonomiskās zonas) valstu pilsoņu ceļošanas dokumentos, atzīmējot viņu robežšķērsošanas faktu.
Zaļo karti vairs nevajadzēs
Automašīnu īpašniekiem obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polišu kontrole ES reģistrētiem transportlīdzekļiem netiks veikta, ne iebraucot valstī, ne izbraucot no tās, taču Latvijā reģistrētiem transporta līdzekļiem polisi pārbaudīs visos gadījumos. Ar Latvijā noformētu derīgu OCTA polisi Latvijas iedzīvotāji varēs ceļot uz ES valstīm, neiegādājoties Zaļo karti vai citu dalībvalstu OCTA polisi.
Lidostās un ostās tiks izveidotas ejas Eiropas ekonomiskās zonas pilsoņiem un tiem iedzīvotājiem, kas nav šīs zonas pilsoņi. Ejas tiks aprīkotas ar informatīvām zīmēm. Eiropas ekonomiskās zonas ejas izmantos arī ES pilsoņu ģimenes locekļi, kas nav ES pilsoņi.
ES pilsoņu laulātajiem un piederīgajiem, kas nav ES valstu vai bezvīzu valstu pilsoņi, iebraucot kopā ar savu radinieku (ES pilsoni) Latvijas teritorijā, būs iespēja saņemt vīzu uz robežas. Savukārt pārvadātājiem tiks paaugstināta atbildība par personu nogādāšanu Latvijā ar nederīgiem dokumentiem.
Latvijas likumi – stingrāki
Vienotu kontroles un apsardzības kārtību uz ES ārējām un dalībvalstu iekšējām robežām nosaka jau minētais ES likumdošanas aktu kopums – Šengenas līgums. Latvijā ES ārējās robežas šķērsošanas vietas būs starptautiskie robežkontroles punkti ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī ostu un lidostu robežkontroles punkti.
Pēc iestāšanās ES kontrole uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas netiks pārtraukta, līdz Latvijā ieviesīs Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Līdz tam robežšķērsošanas vietas darbosies kā agrāk. Līdz Latvijas pilntiesīgai pievienošanās Šengenas līgumam robežas ar Lietuvu un Igauniju oficiāli tiek sauktas par “pagaidu ārējām” robežām.
Gatavojoties valsts pievienošanai ES, Valsts robežsardzes speciālisti dažādās darba grupās gan pašmāju institucionālajā līmenī, gan sadarbībā ar ES speciālistiem Latvijas likumdošanu pieskaņo ES prasībām. Jāsecina, ka pašlaik ārzemniekiem, ieceļojot un uzturoties Latvijas Republikā, ir stingrākas prasības nekā vidēji ES dalībvalstīs. Šis apstāklis atvieglo mūsu darbu, jo vienkāršāk ir atcelt kādu likumdošanas normu, nevis ieviest.
Robežsargi bez darba nepaliks
Valsts robežsardzei ir un paliks vadošā loma valsts robežu apsardzībā, un viss tiks darīts, lai ES pilsoņiem robežu šķērsošana būtu maksimāli ātra un neapgrūtinoša. Pēc Latvijas pievienošanās ES un Šengenas līgumam Valsts robežsardzes personāls, kas tagad atrodas uz ES iekšējām robežām, darbu nezaudēs. Latvijas robežsardze, līdzīgi kā tas ir ES valstīs, pakāpeniski pāries uz reģionālo valsts robežas apsardzību, proti, reorganizēsies imigrācijas kontrole valsts iekšienē un pierobežā, kur robežsargi kontrolēs ārvalstnieku ieceļošanas nosacījumus.
Uz iekšējām robežām saglabāsies robežuzraudzības princips, proti, katrai dalībvalstij jābūt gatavai pilnībā vai daļēji atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām. Nepieciešamības gadījumos (katastrofas, epidēmijas un krīzes situācijas, terorisma draudi, nekontrolējama nelegālā imigrācija u.tml.) ar Ministru kabineta rīkojumu valsts robeža uz noteiktu laiku tiks slēgta un robežšķērsošanas vietās atjaunota robežkontrole. Darbinieki, kas tagad strādā uz iekšējām robežām, pakāpeniski tiks pārvietoti uz valsts austrumu robežu, un šī tendence palielināsies, līdz ar to personāla skaits uz ārējām robežām dubultosies.
Darbinieku pārgrupēšana paredzēta pēc trīs principiem – trešdaļa pašreizējā štata personāla tiks pārvietota uz struktūrvienībām, kas atrodas uz valsts austrumu robežas, ostās un lidostās, otru trešdaļu strādājošo iecerēts novirzīt imigrācijas kontrolei valsts teritorijā, bet pārējie darbinieki paliks uz iekšējām robežām – veiks robežas uzraudzību.
Kas ir Šengenas līgums?
1985. gada 14. jūnijā Beneluksa valstis, Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika noslēdza Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu uz kopīgajām robežām. 1990. gadā parakstīja konvenciju, ar kuru tika īstenota Šengenas līguma ieviešana. Vēlāk šim līgumam pievienojās pārējās ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju un Īriju. Šengenas konvencijas mērķis ir atcelt personu pārvietošanās kontroli uz kopīgajām iekšējām robežām un atvieglot pārvadājumus un preču apriti.
Ņemot to vērā, Šengenas konvencijā ir paredzēti vairāki pasākumi, kas valstīm jāievēro, piemēram, kopīga vīzu politika, pārvadātāju atbildība, atbildība par patvēruma pieteikumu izskatīšanu, savstarpēja tiesiskā palīdzība u.c. Kā svarīgi jāmin arī noteikumi par policijas sadarbību, kuros atrunāta pārrobežu novērošana un vajāšana.
Konvencijas nosacījumu īstenošanai ir izveidota Šengenas informācijas sistēma, lai attiecīgās dalībvalstu iestādes varētu piekļūt ziņojumiem un citai informācijai par personām un priekšmetiem, kas ļauj efektīvi veikt kontroli.
Pilntiesīga pievienošanās Šengenas konvencijai var notikt tikai tad, kad valsts veikusi visus nepieciešamos priekšdarbus tās īstenošanai un ir gatava atcelt kontroli uz valstu iekšējām robežām. Tas, ka ES tiek uzņemts uzreiz 10 jaunu dalībvalstu, prasa lielāku laiku informācijas sistēmas paplašināšanai un pielāgošanai. Pēc pēdējām ES prognozēm, Eiropas Padomes lēmums par jauno dalībvalstu pilntiesīgu pievienošanos Šengenas līgumam varētu tikt noslēgts 2006. vai pat 2008. gadā.
Būs vieglāk uzskaitīt ārvalstniekus
SIS ir Šengenas konvencijā atrunāta informācijas sistēma, kas paredzēta, lai Šengenas līguma slēdzēju pušu iestādēm ar automatizētu meklēšanas procedūru kopumu būtu iespēja piekļūt visu Šengenas līguma dalībvalstu SIS ievietotajiem ziņojumiem par personām un priekšmetiem robežkontroles veikšanai, policijas un muitas īstenotajai kontrolei valsts teritorijā, kā arī lai nodrošinātu vienotu prasību ievērošanu Šengenas vīzu izsniegšanai un ārvalstnieku uzskaitei. SIS ir kopēja Šengenas līguma slēdzējpušu informācijas sistēma, kas glabā robežsardzei, policijai, muitai, migrācijas institūcijām saistošu informāciju no visām Šengenas līguma valstīm. ES iekšējo robežu atcelšana Latvijā būs iespējama tikai pēc SIS pilnīgas ieviešanas. Šengenas konvencija nosaka SIS darbības principus un pamatarhitektūru.
Robežkontroles institūcijas savā darbībā pamatojas uz Šengenas katalogu un rokasgrāmatu. Kataloga mērķis ir izskaidrot un izpētīt Šengenas līgumu un norādīt ieteikumus un labāko praksi, lai tā ne tikai kalpotu kā piemērs Šengenas dalībvalstīm, bet arī lai tās pilnībā piemērotu Šengenas pieredzi. No šā viedokļa – katalogs kalpo kā labs izziņas avots kandidātvalstīm. Mērķis nav izsmelti definēt visu Šengenas pieredzi, bet parādīt ieteikumus un labāko praksi. Šengenas konvenciju, katalogu, kopējo rokasgrāmatu un citus robežapsardzībai saistošos dokumentus latviešu valodā var izlasīt Valsts robežsardzes interneta mājas lapas www.rs.gov.lv sadaļā “Integrācija ES un NATO”.
***
Robežas kontrolē un robežapsardzībā konstatētie pārkāpumi 2003. gadā
Šaujamieroču un munīcijas nelikumīga nogādāšana pāri valsts robežai – 4
Narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga nogādāšana pāri valsts robežai – 8
Nelikumīgo robežas šķērsotāju pārvešana pāri valsts robežai – 3
Robežsarga prettiesiska darbība robežpārkāpumu atbalstam – 14
Muitnieka prettiesiska darbība robežpārkāpumu atbalstam – 1
Meklēšanā esoša transporta līdzekļa vadīšana pāri valsts robežai – 31
Oficiālo amatpersonu parakstu un (vai) spiedogu viltojumi pilnvarā – 1
Meklēšanā esošas personas mēģinājums šķērsot valsts robežu, izmantojot autotransporta līdzekli – 475
Spirta kontrabanda, izmantojot nelegāli iekārtotu cauruļvadu – 1
Tabakas izstrādājumu kontrabanda, izmantojot transporta līdzekli – 4
Ceļošana bez robežas šķērsošanai derīgiem personas dokumentiem – 373
Vīzas derīguma termiņa neievērošana – 394
Gāzes pistoles vai revolvera pretlikumīga pārvešana pāri robežai – 1
Alkoholisko dzērienu pārvešana, izvairoties no muitas kontroles – 62
Tabakas izstrādājumu pārvešana, izvairoties no muitas kontroles – 61
Nepakļaušanās robežsargu prasībām (rīkojumiem) pierobežas joslā vai pierobežā – 8
Uzturēšanās pierobežas joslā bez personu apliecinošiem dokumentiem – 867
Robežzīmes vai robežbūves bojāšana – 2
Mājdzīvnieku ienākšana Latvijā no kaimiņvalsts – 4
Zagta transporta līdzekļa vadīšana – 2
OCTA polise Latvijā nav iegādāta – 349
Autovadītājs nevar uzrādīt autovadītāja apliecību – 289
Krava satur materiālus ar paaugstinātu radiācijas līmeni – 47 688
