Jelgavas 3. pamatskolā visi labi pazīst Mārtiņu, kas pirms četriem gadiem tika uzņemts skolā.
Jelgavas 3. pamatskolā visi labi pazīst Mārtiņu, kas pirms četriem gadiem tika uzņemts skolā. Tas notika pēc tam, kad viņa māte savam dēlam, invalīdam, nebija atradusi atbilstošu skolu citur pilsētā. 10 gadu vecumā Mārtiņš sāka mācīties 1. korekcijas klasē. Uz klasi 4. stāvā zēns bija … jāuznes.
– Mārtiņu uzņēmām, viņu ne reizi neredzējuši. Kad ieraudzījām, tad gan kļuva savādi, jo zēns nestaigāja, viņam bija paralizētas rokas, viņš nevarēja pats aizpogāt apģērbu, ar pārējiem kontaktējās vāji,– atceras Jelgavas 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis.
Taču pedagogu kolektīvs uzņēmās rūpes par zēnu, un tagad var būt gandarīti visi.
Rezultāti – pamats turpmākajam darbam
Tagad Mārtiņš mācās 4. klasē, staigā, prot lasīt, rēķināt, skaisti raksta. Zēnam radusies pašapziņa, viņš visu vēlas darīt pats, jo uzskata, ka apkārtējo palīdzība vairs nav vajadzīga.
Liels ir klases audzinātājas Viktorijas Karašas ieguldījums Mārtiņa atveseļošanā. Viņa ar saviem korekcijas klases bērniem strādā patiesi pašaizliedzīgi.
Arī pēc stundām bērni papildina savas prasmes – piedalās «zaļo draugu» pulciņa nodarbībās, mācās svētdienas skolā, apmeklē trenažieru zāli (te, starp citu, viens no centīgākajiem ir Mārtiņš), meistaro skaistus darbiņus floristikā, dzied korī.
– Ja bērns neiemācīsies kādu likumu, varbūt tas arī nebūs viņam liels zaudējums, bet noteikti viņam jāiemācās pamatdarbības, kas dzīvē nepieciešamas. Pēc iespējas vairāk jāiegūst arī estētiskajā jomā, jo ģimenē bērni reti tiek, piemēram, uz teātri, koncertu, – uzskata Viktorija Karaša.
Skolā mācās 17 bērnu ar nopietnām diagnozēm. Katrā klašu grupā ir korekcijas klases, kuras apmeklē bērni ar attīstības problēmām, kas radušās traumas, slimības rezultātā.
Reizēm bērns neatbilstošas audzināšanas dēļ skolai vienkārši nav «atvēries». Ar audzēkņiem individuāli nodarbojas logopēds un ritmikas skolotājs, trenažieru zāli izmanto bērni ar kustību traucējumiem.
– Pieredze liecina, ka, pievēršot bērniem invalīdiem pietiekamu uzmanību, viņus var sagatavot patstāvigai dzīvei, – pārliecināts skolas direktors J.Skrupskis. – Tas ir svarīgi, jo ne vienmēr līdzās būs vecāki. Tāpēc esam nolēmuši īstenot ideju par īpašu klasi šiem bērniem, kurus nākamajā mācību gadā uzņemsim 1. klasē.
Nepieciešama vecāku atsaucība
Jelgavas 3. pamatskolas pedagogi ir gatavi izstrādāt īpašu programmu klasei, kurā mācītos bērni invalīdi. Pagaidām šie bērni dažādu apstākļu dēļ dzīvo mājās. Cik viņu ir, precīzas uzskaites nav. Jelgavas Skolu valdes bērnu tiesību aizsardzības inspektorei ārstei Marijai Kolnejai ir informācija par 180 bērniem invalīdiem, no kuriem 137 ir skolas vecuma bērni. Daudzi no viņiem mācās speciālās skolās, kas paredzētas vājredzīgo, vājdzirdīgo, ar citām kaitēm slimojošo bērnu ārstēšanai un mācīšanai, taču par daļu no viņiem ziņu nav. Ļoti svarīgi būtu apzināt tos bērnus, kuriem ir kustību traucējumi, jo viņiem ir visgrūtāk integrēties sabiedrībā. Viņiem visvairāk būtu piemērota specializēta klase.
Tāpēc 3. pamatskolas administrācija aicina vecākus, kuru bērniem ir veselības problēmas un kuru bērni kāda iemesla dēļ nav uzsākuši mācības, atnākt uz skolu un uzzināt par iespējām iesaistīt viņus skolā. Vēlamais vecums pirmās klases bērniem ir 7 līdz 11 gadi.
Direktors uzskata, ka bērnam ar kustību traucējumiem, kaut arī viņš pārvietojas ar invalīdu ratiņiem, bieži vien piemērota būs «parastā» klase, kur bērns ātrāk integrēsies vienaudžu sabiedrībā.
Par katru audzēkni jālemj individuāli, jo no 1. līdz 4. klasei paredzētas arī korekcijas klases, kuru audzēkņi turpinās mācīties 5. un 6. klasē un kopā ar pārējiem bērniem tikai iegūs.
Bet, lai šādu darbu sāktu plānot, nepieciešama vecāku atsaucība. Skolas vadībai ir jābūt pārliecinātai par to, ka šāda klase kādam ir arī vajadzīga. To varēs atvērt, ja būs vismaz 8 bērni, kam tā nepieciešama.
Darbu plānos atbilstoši pieprasījumam
– Ja būs bērni, kuriem nepieciešama mūsu iecerētā klase, tad īstenosim plānus un iekārtosim atbilstošas tualetes un uzbrauktuves. Arī klasei, iespējams, būs nepieciešama īpaša telpa. Skolā strādās ārsts. Tad plānosim arī stundu sarakstu, jo daži bērni uz skolu varēs nokļūt, teiksim, tikai pēcpusdienā, pārējie – parastā laikā no rīta, – spriež direktors J.Skrupskis. – Taču pats galvenais tagad ir uzzināt, vai mūsu plāni kādam ir arī vajadzīgi. Ja būs nepieciešams, tad varētu atvērt arī divas šādas klases.
