Šodien Jelgavas pils apkaimē Lielupes kreisajā krastā arheologa Gunta Zemīša vadībā sākās arheoloģiskie izrakumi, kas ir pērnvasar aizsāktā darba turpinājums.
Šodien Jelgavas pils apkaimē Lielupes kreisajā krastā arheologa Gunta Zemīša vadībā sākās arheoloģiskie izrakumi, kas ir pērnvasar aizsāktā darba turpinājums.
Izrakumi notiek vietā, kur pirms nepilniem pieciem gadiem, veicot rakšanas darbus, nejauši tika uzieta pagraba telpa no 16. gadsimtā būvētā Livonijas ordeņa konventa ēkas aptverošā leņķveida korpusa. Tā būvēta Ziemeļeiropas manierisma stilā un tika uzspridzināta 1737. gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajai Jelgavas pilij, ko vēlāk uzcēla pēc Bartolomeo Rastrelli projekta.
Atsegtajai aptuveni 100 kvadrātmetru lielajai telpai novadīti gruntsūdeņi un iztīrīti dubļu sanesumi. Universitātes ļaudis tur atrada divas dekoratīvas portāla figūras un divas čuguna kolonnas, kas tagad pēc restaurācijas ir novietotas pils pagalmā.
Atradumi pils saimniekus jau aizpērn šajā teritorijā pamudināja organizēt arheoloģisko ekspedīciju, kurā atrasts bagātīgs senlietu klāsts: dekoratīvie krāsns podiņi, monētas un citas lietas. Atrastās būvdetaļas speciālistiem liek domāt, ka zem Livonijas ordeņa konventa ēkas paliekām varētu slēpties vēl senākas – viduslaiku pils pamati. Pēc LLU un citu ieinteresēto iniciatīvas nolemts izrakumus turpināt.
Projektu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds ar 700 latu lielu piešķīrumu, kā arī Jelgavas viesnīca ar 500 latu lielu ziedojumu. Tas ļaus darbus turpināt līdz 1. septembrim, un arheologiem palīgā nāks četri līdz pieci jaunuzņemtie pirmā kursa studenti.
Noņemot pirms gada uzlikto telpas pārsegumu, konstatēti vairāki zemes un būvgružu iegruvumi, kas tagad būs jāizvāc. Ja izrakumi izrādīsies sekmīgi, speciālisti varēs precizēt Jelgavas pils priekšteču būvniecības laiku, kas sniegs atbildes uz vairākiem līdz šim neskaidriem jautājumiem. Taču visticamāk, ka parādīsies arī jaunas mīklas, kas būs jāmin nākotnē, turpinot izrakumus arī citu gadu.
