Pirms divām nedēļām pēc lielajām lietavām vairāki jelgavnieki pamanīja, ka Jelgavas pils pagalmā pirms diviem gadiem sētajā zālienā parādījušies tumši laukumi, kuros iznīkusi zāle.
Pirms divām nedēļām pēc lielajām lietavām vairāki jelgavnieki pamanīja, ka Jelgavas pils pagalmā pirms diviem gadiem sētajā zālienā parādījušies tumši laukumi, kuros iznīkusi zāle. Izrādās, vainīgas ir vārnas.
Sākumā pils pagalmā bija manāmi arī vairāki kurmju rakumi un ejas. Tas radīja aizdomas, ka, pagalma zālienā krājoties ūdeņiem, mazie racēji sparīgāk darbojušies augsnes virskārtā.
Tomēr Jelgavas pils galvenais dārznieks agronoms Valerijans Konovalovs pārliecināts, ka kurmji nav vainojami. “Sākumā nevarējām iedomāties, kas vainīgs zāliena iznīkšanā. Tad pamanījām, ka to knābā vārnas. To darbošanās īpaši aktīva ir agri no rītiem un vēlāk vakarā, kad pilī mazāk apmeklētāju. Kā izrādījās, zālienā augošo mārpuķīšu saknēs savairojušies vaboļu kāpuri, kas savukārt garšo lielajiem putniem,” “Ziņām” sacīja dārznieks, piebilstot, ka vārnām esot grūti atšķirt mārpuķīšu apaļās lapiņas no pārējā zāliena, tāpēc tās ar spēcīgajiem knābjiem rauj visu pēc kārtas, tīkojot pēc kāda kāpura.
Kāpuri to piederības noskaidrošanai aizvesti uz LLU Augu bioloģijas un aizsardzības katedru. Bioloģijas doktore docente Elga Plīse “Ziņām” teica, ka ap pusotru centimetru garie baltie kāpuri esot dārza vaboles sākuma stadija. “Viņi grauž augu saknes, kā dēļ zāliens dzeltē. Tas izskatās it kā uzecēts, tāpēc zāliena iznīkšanā vainojami kāpuri, nevis vārnas,” teica docente E.Plīse. Viņa pastāstīja, ka pēdējos gados dārza vabole sevišķi savairojusies, nopietnus bojājumus tās kāpuri nodarot arī Meža kapos Rīgā.
LLU speciālisti jau vairākkārt smidzinājuši zālienu pret vaboļu kāpuriem ar insekticīdiem, bet augu iznīkšanas vietā zāliena sēklas iesējuši atkārtoti. E.Plīse gan uzsvēra, ka pret augsnes kaitēkļiem Latvijā reģistrētu insekticīdu nav, jo tie nodara lielu kaitējumu videi. Viņa norādīja, ka dārza vaboles varot mēģināt ierobežot pieaugušās vaboles stadijā vasarā, kad tās barojas uz rožu un citu puķu ziediem.
Kā piebilda bioloģijas doktore, zāliena atjaunošanai jānodrošina pietiekams mitrums, savukārt par vārnu darbību viņa teica, ka putni vien vaboļu kāpurus pilnībā neiznīcināšot, tāpēc darbs būs jāturpina pavasarī pēc kāpuru pārziemošanas.
Agronoms sola, ka tiks sākta cīņa arī ar mārpuķītēm, jo zaļajā zālienā tās esot nezāles. To iznīdēšanai izmantošot herbicīdu, kas paredzēts divdīgļlapju iznīcināšanai. V.Konovalovs arī atklāja, ka viņam nezināmu iemeslu dēļ pils pagalma zālienā divi kurmji tomēr esot. Vienu jau izdevies noķert, tādu pašu likteni dārznieks prognozē arī otram racējam. Speciālisti lēš, ka pils pagalmā kurmji iekļuvuši, vai nu pārlienot bruģim caur vārtu telpu, vai arī kāds tos ienesis, jo zem dziļajiem pils pamatiem dzīvnieciņi parakties neesot varējuši.
***
Tirgus ziņas, Ls/kg
Kartupeļi 0,05 – 0,12; ķiploki 1,20 – 1,50; puķkāposti 0,40 – 0,70; tomāti 0,35 – 0,70; sīpoli 0,15; salāti 1; paprika 0,45 – 0,60; kabači 0,10; āboli 0,25 – 0,40; bumbieri 0,35 – 0,80; smilšērkšķi 1; kukurūza 0,40; cidonijas 0,40 – 0,50; dzērvenes 1 – 1,50 litrā; medus 3,20 – 3,50; Jelgavas cukurs 0,66; lauku piens 0,22 – 0,24/l; krējums 0,55 – 0,60; biezpiens 1,15; liellopu šķiņķis 2; ribiņas 1,20; karbonāde 2; cūkas cauraudzis 1,30 – 1,60; maltā gaļa (cūka+liellops) 1,40. Par desmit procentiem augusi medus cena. Tirgotāji zina stāstīt, ka Rīgā cenas kāpums esot vēl jūtamāks.
