Fantastikas filmas, kurās pilsētas attēlotas pilnīgi bez kokiem, krūmiem, puķēm. Augstceltnes un debesskrāpji. Mašīnas. Tehnika.
Fantastikas filmas, kurās pilsētas attēlotas pilnīgi bez kokiem, krūmiem, puķēm. Augstceltnes un debesskrāpji. Mašīnas. Tehnika. Datori. Vai tāda ir nākotnes pilsētu aina? Vai tāda būs arī Jelgava? Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš domā, ka tā nebūs. Jelgava būs skaista pilsēta, kas pilnībā iekļausies Zemgales kopējā ainavā.
Visi dzīvos ērtos mājokļos
Pilsēta ir kā skudru būvēts nams. Pašas skudras ir interesantākas nekā māja, bet šodien diemžēl Jelgavā ir maz savas pilsētas patriotu. Nākamajā tūkstošgadē tādu noteikti būs daudz vairāk. Cilvēki būs pārtikuši un nodarbināti. Turklāt nodarbināti atbilstoši tam, kas viņus interesē. Visi dzīvos ērtos mājokļos, nebūs problēmas ar siltumu un tamlīdzīgām lietām, jo ēkas būs siltinātas, fasādes apdarinātas ar mūsdienīgiem, krāsainiem celtniecības materiāliem. Daudzstāvu mājās tiks izbūvēti arī bēniņstāvi, no kuriens pavērsies skaisti skati pa logu. Pilsētas centrā noteikti vairs nebūs rūpniecības objektu. Iespējams, ka daļu daudzstāvu māju demontēs. Vairāk būs ģimenes māju. Arī daudzās dārza mājiņas laika gaitā pārvērtīsies par ģimenes mājām. Latviešiem svarīga ir zaļā vide apkārt, tāpēc ģimenes mājas ir vislabākā iespēja radīt sev patīkamu vidi. Tad arī veidosies pilsētas vide kopumā. Jelgava ir smagi cietusi kara laikā, tagad kaut arī lēni, bet tomēr kaut kas tiek darīts. Intensīvi atjaunos bijušās arhitektoniski svarīgās celtnes. Labā stāvoklī noteikti būs Jelgavas pils, jo tā tomēr ir vērtīgākā celtne pilsētā.
Pilsēta būs sakārtota un atguvusi savu «es» – atjaunota būs ne tikai Svētās Trīsvienības, bet arī Reformātu baznīca un citas. Beidzot būs atjaunota arī vecpilsēta.
Cilvēki daudz vairāk varēs atļauties izdaiļot savu apkārtni. Tam, ka jau šobrīd daudz tiek domāts par vidi, kādā dzīvosim nākamajā tūkstošgadē, apliecinājums ir kaut vai Melngalvju nams Rīgā. Tas tiek atjaunots, pārsvarā domājot par Rīgas 800. jubileju, šobrīd pēc šīs celtnes nekādas īpašās vajadzības nav.
Jelgava noteikti būs decentralizētāka: izvērsīsies celtniecība, piemēram, 4. līnijā un RAF dzīvojamajā masīvā. Katrā pilsētas rajonā būs sabiedriskais centrs, piemēram, starp Rīgas un Aviācijas ielu un Loka maģistrāli.
No Pārlielupes vajadzētu arī kādu ātrgaitas transportu. Tagad darba dienās var novērot, kā cilvēku straume plūst pāri tiltiem uz pilsētu. Būs arī velosipēdistu celiņi.
Lai cik tehnokrātisks būtu nākamais gadu tūkstotis, mums jāatceras, ka esam pašā Zemgales centrā, un jācenšas saglabāt nacionālās iezīmes. Šobrīd Latvijā mūs ir pārņēmusi Rietumu eiforija: viss, kas nāk no Rietumiem, bez vārda runas tiek pieņemts. Arī Jelgavā ir ļoti labi mākslinieki un arhitekti, kas var izveidot to tādu, kādai jābūt Zemgales pilsētai.
Izklaides iespējas
Izklaides iespējas nevarēs salīdzināt ar tām, kas ir pašlaik. Jelgavas rajonā un arī tās centrā izveidosim peldvietas. Jau iesāktas runas par ledus halles celtniecību. Tas noteikti tiks realizēts. Jelgavā neiztiksim arī bez stadiona, kurā būs apmēram 10 000 vietu. Obligāti kā atpūtas vieta tiks izmantota Pasta sala. Tā varētu būt, piemēram, atrakciju pilsētiņa, kur būtu ierīkoti tenisa korti. Jāatrisina jautājums par pilsētas estrādi, jo tādai noteikti jābūt, bet pašlaik šis jautājums tiek viļāts kā karsts kartupelis. Estrādes īstā vieta būtu Pasta salā – tā ir labi apsargājama, jo no visām pusēm ir ūdens. Pasta sala vispār pašlaik netiek novērtēta. Būtībā tā ir īsta dabas balva Jelgavai.
Jo vairāk nostabilizēsies cilvēku materiālais stāvoklis, jo visi būs apmierinātāki ar dzīvi un varēs vairāk apmeklēt kultūras pasākumus, iet ciemos. Tagad daudzi cilvēki nemaz nevar atļauties izklaidēties. Vēl nesen Jelgavā bija četri kultūras nami, bet pašlaik visa kultūras dzīve balstās tikai uz dažu entuziastu pūlēm. Nākamajā tūkstošgadē cilvēki noteikti vairāk «čuposies», tāpēc arī būs nepieciešamas šīs plašās izklaides iespējas pilsētā.
Nākamā paaudze
Labi, ka Jelgavā mācās tik daudzi jauni cilvēki. Viņi cenšas palīdzēt pilsētas vides uzlabošanā. Pilsēta sadarbojas, piemēram, ar Lauku inženieru un Meža fakultāšu studentiem. Protams, vēl jaukāk būtu, ja viņi arī vairāk paliktu dzīvot Jelgavā pēc studiju beigšanas.
Cilvēkus uztrauc tas, ka jaunatnes vidū pieaug tieksme pēc vardarbības, taču vardarbība, ko, piemēram, rāda TV, lielākoties ir nekaitīga, ja to skatās ģimenē, kurā starp bērniem un vecākiem ir normālas attiecības. Ja ģimenes būs pārtikušākas, arī attiecības savā starpā būs normālas.
Demokrātija ir arī vara, bet mēs lielā mērā tai vēl neesam gatavi. Gatava demokrātijai būs nākamā paaudze. Viņi arī būs tie, kas veidos dzīvi nākamajā gadu tūkstotī. Tāpēc jau tagad liela vērība jāpievērš jaunatnes izglītošanai.
