«Zemgales Ziņās» 10. martā publicēts Teodora Blijas raksts «Vai tiešām veidojam ainavu?».
«Zemgales Ziņās» 10. martā publicēts Teodora Blijas raksts «Vai tiešām veidojam ainavu?». Domājams, ka varētu būt arī citi viedokļi par autora skartajiem jautājumiem.
Jelgavā liela daļa zaļumsaimniecības, tāpat kā apbūve, veidota pēckara periodā, kad apstādījumu ierīkošanai tika «uzspiesti» citādi principi.
Neveiklais zaļās zonas izvietojums – pārāk tuvu ēkām –, neatbilstošu koku izvēle, sabiezinātie stādījumi ielu malās un citur prasīja rūpīgu, savlaicīgu kopšanu. Padomju laikā tas netika darīts. Koki bija neaizskarami, tie izauga. Pienāca deviņdesmitie gadi. Cilvēki, kas pārņēma pilsētas vadību un arī zaļumsaimniecību, bija faktu priekšā. Iedzīvotāju sūdzības par noēnotiem un mitriem dzīvokļiem Katoļu un Svētes ielā lika risināt šo jautājumu. Varbūt uzreiz vajadzēja pieņemt lēmumu par Katoļu ielas stādījumu atbilstošu izveidošanu, kā tas tika darīts Svētes ielā?
Lai pilsētā izveidotu kvalitatīvus dekoratīvos stādījumus, jāievēro augu ekoloģiskās un klimatiskās prasības, kā arī ārējās pazīmes – koku un krūmu telpiskums, zarojuma veids, lapojums u.c. Laukos un mežos ir citādi augšanas apstākļi, tāpēc arī augu izvēle, to kopšana un veidošana (ja tāda vispār notiek) ir atšķirīga. Minēto prasību ignorēšanas rezultātu redzam ielu stādījumos un citur. Ošlapu kļavas, papeles, parastās un Krimas liepas nelielās dekorativitātes dēļ, kā arī ozoli, oši, kastaņas plato vainagu dēļ nav piemēroti aleju stādījumiem gar pilsētas ielām. Rezultātā mitruma un barības vielu trūkums, plašie savlaicīgi neveidotie vainagi (ne visur var veidot), dūmgāzes, sāls, sabiezinātie stādījumi radījuši neveselus, neizskatīgus un pāraugušus augus. Kaltušie, izstīdzējušie, trauslie un bojātie zari bieži apdraud cilvēku drošību vējainā laikā. Tāpēc mērķtiecīga augu veidošana (jāatzīst, ka bieži tā novēlota par vairākiem desmitiem gadu) ir reāls solis stādījumu saglabāšanai un to dekorativitātes uzlabošanai.
Gribu Teodoram Blijam oponēt par apgriešanas laiku. Ievērojamais dārzu meistars Kārlis Barons grāmatā «Dārzu māksla» raksta: «Atjaunošanas griešanu var izdarīt visu ziemu. Pavasarī agri plaukstoši koki (kļavas, zirgkastaņas u.c.) jāapgriež jau rudenī.» Augļkopis Jānis Kārkliņš ir teicis – «pirms pumpuru briešanas». Lai lasītājam labāk saprotams, paskaidrošu, ka pirms pumpuru plaukšanas sākas sulu cirkulācija. Parasti tas notiek aprīlī, šogad jau marta vidū, kas uzskatāms par griešanai novēlotu laiku.
SIA «Zaļā rota» pilsētā jau darbojas 10 gadu, un šai laikā uzkrāta pieredze. Zem sabiezinātiem koku stādījumiem bieži aug tikai sūna vai neaug nekas, tās ir vietas, kur veidojas putekļi. Pavērojiet koku lapas – jau jūnijā tās bieži pārklātas ar lipīgiem putekļu un dūmgāzu nosēdumiem, kurus lietus reti kad nomazgā. Un koku lapas vairs tā neattīra gaisu, kas tām jāveic. Vienmēr ataugošā zāle ar svaigo lapu virsmu dod ļoti vajadzīgo gaisa mitrumu un to attīra no veselībai kaitīgiem piemaisījumiem. Patīkami skatīties uz Lielo ielu posmā no Katoļu ielas līdz Mātera ielai, kur katram ir sava vieta – kokam, zālei un krūmam.
Cilvēkiem veidojies maldīgs priekšstats: vairāk koku – vairāk skābekļa elpošanai. Pilsētā veselīgs gaiss pieplūst no apkārtējiem mežiem un laukiem, lielākiem parkiem. Līdzīgi telpās pievadām svaigu gaisu, atverot logu. Pilsētas apstādījumiem jābūt tādiem, lai tie izsauļo tumšās vietas, izvēdina, bet nerada caurvēju un karstajās vasaras dienās dod patīkamu pavēni.
Nākotnē redzu pilsētas ielu, skvēru stādījumus atjaunotus un papildinātus ar atbilstošas sugas klona vai šķirnes augiem, izretinātus sabiezinātos stādījumus, lai arī grupās koki viens otru nenomāktu, krāsainas un smaržīgas puķu dobes, kurās droši var stādīt izcilas dekorativitātes augus, strūklakas un ērtus soliņus, interesantus bērnu rotaļu laukumus un Jelgavas iedzīvotājus sakām: mēs to paveicām pilsētā, kuru cienām un sargājam.
