Gribēju dalīties savos iespaidos par kādiem «svētkiem» jeb, pareizāk sakot, par «trako nakti», kas notika pie Jelgavas Ledus halles.
Gribēju dalīties savos iespaidos par kādiem “svētkiem” jeb, pareizāk sakot, par “trako nakti”, kas notika pie Jelgavas Ledus halles. Teiksiet – ko tad nu pēc divām nedēļām! –, bet man bija interesanti, vai izlasīšu vēl kaut ko, izņemot to vienu “slavas dziesmu”. Taču neviens tā arī neuzdrošinājās aizstāvēt savas intereses un cieņu. Tad nu es gan to darīšu, jo man vēl joprojām daudz labāk patīk tie laiki, kad tehnoloģisko angāru stilā būvēto ēku vietā bija zaļa pļava. Neesmu pret progresu, bet neesmu arī ar mieru par to ziedot vienīgo iespēju atpūsties savās mājās. Un, lūdzu, nesakiet, ka tie, kam nepatīk, var pārvākties dzīvot citur. Es domāju, ka pilsētai jārēķinās ar visu savu iedzīvotāju interesēm, nevis tikai ar vienas, lai arī lielākās daļas vēlmēm. Tā ieradās, izpriecājās un aizbrauca atpakaļ uz savām mājām, kur viņu atpūtu neviens netraucēja.
Varbūt vispirms pievērsīsimies tiesiskajai pusei. Jelgavas Domes kungi, cik man zināms, nedzīvo halles tuvumā. Viņi minēto jampadraci varēja klausīties, atverot istabā logu kādā citā pilsētas daļā. Līdz ar to viņus tas netraucēja. Pārfrāzējot Staļinu – nav trokšņa, nav problēmas. Zinu, ka tonakt katru dīdžeja vārdu līdz pat rītam skaidri bija iespējams saklausīt Ganību ielā pat aiz MNL. Visa pilsēta varēja klausīties. Bet kāds skaļums bija jāiztur mājās blakus Ledus hallei! Vai Jelgavā kāds būtu atbraucis un izmērījis, vai troksnis nav par lielu, ja jau gulta vibrē un pie galvas logi džinkst? Vismaz Jelgavas Pašvaldības policija, kam es piezvanīju pulksten 1.30, jau nu ne. Policista kungs ļoti laipni un pacietīgi paskaidroja, ka pasākums ir saskaņots Domē un nevar tā vienkārši atbraukt un pasākumu slēgt. Bet kā tad ar likumu par trokšņa līmeņa samazināšanu pēc pulksten 23 apdzīvotās vietās? Nav nācies dzirdēt, ka šis likums būtu kaut uz laiku apturēts. Tātad – vai es esmu stulbs, ka maksāju pilnīgi visus nodokļus no saviem ienākumiem pilsētai, kuras Dome nerēķinās ar manām tiesībām uz atpūtu un kuras Pašvaldības policija šīs tiesības neaizstāv. Taču gan pirmie, gan otrie algas saņem arī no maniem nodokļiem!
Vēl daži iespaidi par šo pasākumu. “Dakota”, kā vienmēr, bija savā līmeni ar patīkamu kantri. Bet kas darījās aiz Ledus halles? Es biju pārsteigts, redzot jauniešu rindu stāvam gar improvizēto skatuvi un kratām galvas mūzikas ritmā pret tās malu tā, ka brīžam likās, ka viņi tās dauza. Labi, kā kurš māk, tā bauda troksni un izklaidējas. Bet kāpēc apkārt stāvošajam jauniešu pūlim rokās tik bieži varēja redzēt sidra pudeles un alus glāzes? Vai tie bērni tikai man izskatījās pēc bērniem? Bet tiem cilvēkiem, kas izskatījās pēc tādiem, kam jānodrošina kārtība pasākumā, tā neizskatījās? Vai varbūt šajā pasākumā vēl viens likums, tas ir, par alkoholisko dzērienu apriti, Jelgavā uz laiku tika atcelts un “drošībnieki” veica tikai “kontrolēta pūļa kustības dispečeru” pienākumus?
Varbūt tomēr Domei būtu laiks padomāt par citām teritorijām šādiem skaļiem pasākumiem? Piemēram, Pasta sala nav no pilsētas tālāk par Ledus halli, milzīgas teritorijas katru gadu aizaug ar zāli. Varbūt iespējams iekārtot izklaidei šo vietu? Turklāt katru reizi apkārt koncerta vietai nebūtu jāceļ drāšu žogi, kā tas notiek uz pļavas pretī pilij. Tādas vietas noteikti var atrast vēl un vēl. Un būtu panākts galvenais – uz troksni pulcētos tikai tā mīļotāji, pārējā pilsēta varētu mierīgi atpūsties.
