Mākslas skolā – Jura Ģērmaņa gleznu izstāde. Juris Ģērmanis dzimis Rīgā 1941. gada 16. jūnijā. No 1952. līdz 1960. gadam mācījies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā.
Mākslas skolā – Jura Ģērmaņa gleznu izstāde.
Juris Ģērmanis dzimis Rīgā 1941. gada 16. jūnijā. No 1952. līdz 1960. gadam mācījies J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā. Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā skolojies pie profesora Eduarda Kalniņa, studijas akadēmijā beidzis 1966. gadā.
Izstādēs, kuru skaits jau esot tuvs simtam, piedalās kopš 1967. gada. Pirmā no sešām Rīgā rīkotajām personālizstādēm notika 1981. gadā. Tās bijušas arī citur Latvijā – Ogrē, Cēsīs, Apē, Alūksnē, Saldū, Rūjienā, Valmierā un citur. Kopizstāžu dalībnieka statusā viesojies ne vien Krievijā, Lietuvā un Polijā, bet arī, piemēram, Gruzijā, Azerbaidžainā. J.Ģērmaņa darbi atrodas vairākos Latvijas muzejos, privātkolekcijās Latvijā un daudzās ārvalstīs (Krievijā, Vācijā, Zviedrijā, Holandē, ASV, Izraēlā).
Gleznotāji Juris un Andrejs ir dvīņu brāļi un savulaik atzinuši, ka bērnībā abus atšķirt patiesi bijis gandrīz neiespējami: kā jau ar dvīņiem mēdz notikt abi vienādi ģērbti, skolā sēdējuši vienā solā, un līdzība esot bijusi neatminama mīkla gan klasesbiedriem, gan daudziem skolotājiem, kas pat slavējuši un sodījuši abus reizē.
Tagad līdzības radošajās izpausmēs pastāv, ciktāl runa ir par abu vienlīdz iecienītiem žanriem (portretu, aktu, ainavu, kluso dabu). Tai pašā laikā tieši mākslas skola bijusi pirmais solis ar atšķirīgu rokrakstu apveltītu patstāvīgu personību veidošanā – arī tāpēc, ka beigusies solabiedru būšana: iestājeksāmenus gan kārtojuši reizē, bet nokļuvuši katrs savā klasē.
J.Ģērmaņa rokraksta paraugi izstādē aplūkojamajos portretos un ainavās nerosina eksistenciāli skarbas pārdomas, bet aicina tvert krāsu un kontūru impresionistisko vieglumu. Pilsētas skatam nav postindustriālās realitātes ikdienišķo «vaibstu»; autors, krāsas netaupot, ļāvies kopā saplūstošo nakts gaismu vilinošajai spēlei. Vēja pūsmā sastingušie koku zari aicina ne «Lauzto priežu» stilā ieturētā heroiskā apcerē, bet dalīties autora tīksmē par dzīvīgo krāsu zaļumu, baudīt to.
