Jelgavas nākamā gada budžeta kopējais finanšu resursu apjoms ir 17 326 842 lati.
Jelgavas nākamā gada budžeta kopējais finanšu resursu apjoms ir 17 326 842 lati.
To veido pašu ieņēmumi (62 procenti), mērķdotācijas un dotācijas no valsts budžeta (20,7 procenti), ārvalstu finanšu palīdzība (0,2 procenti), speciālā budžeta līdzekļi (3,8 procenti) un aizņēmumu līdzekļi (13,3 procenti). Finansējums, kas ir pilsētas rīcībā, ļaus saglabāt stabilu ekonomisko situāciju un panākt augšupeju.
Kā atzīst Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, nav nevienas jomas, kurai nākamgad nepalielināsies finansējums. Pilsētas budžets vērsts uz to, lai nodrošinātu visas pašvaldības funkcijas, kā arī piesaistītu investīcijas. Lai uzturēšanas jomā nevajadzētu knapināties, attīstībai paredzēts uzņemties kredītsaistības uz pieciem gadiem 2,3 miljonu latu apmērā. Tas pilsētas kopējās parādsaistības palielinās līdz 14 – 15 procentiem no kopapjoma, bet ir tālu no kritiskās 20 procentu robežas. Tas ļaus uzbūvēt sporta halli, ieguldīt līdzekļus pilsētas ielu atjaunošanā, kam valsts investīcijas diemžēl gājušas secen, un veikt citus darbus. Kopumā Jelgavas konsolidētais budžets pēdējos trijos gados palielinājies par pieciem miljoniem latu – no nepilniem 12 miljoniem 2001. gadā līdz 17 miljoniem 2004. gadā.
2004. gada pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 14 164 389 lati jeb 215,4 lati uz iedzīvotāju. Nodokļu ieņēmumi – 9 348 100 latu, kas salīdzinājumā ar 2003. gadu ir par 14,2 procentiem vairāk. Palielinājumu dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 852 534 lati jeb par 1 040 136 latiem mazāk nekā šogad. Tas saistīts ar to, ka aptuveni par miljons latiem samazināsies ārvalstu palīdzība, saruks ienākumi no pašvaldības īpašuma izmantošanas un pārdošanas. Maksas pakalpojumu ieņēmumi plānoti par 44 258 latiem vai 7,7 procentiem lielāki.
Valsts budžeta mērķdotācijas, dotācijas un dažādi maksājumi no citām pašvaldībām, iestādēm un organizācijām ir 3 963 755 lati. Salīdzinājumā ar 2003. gadu tie ir par 122 395 latiem mazāki, jo nav paredzēts saņemt valsts līdzdalības maksājumus ārvalstu finansētajiem projektiem. Mērķdotācija izglītībai saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu būs par 238 874 latiem lielāka. Jelgava saņēmusi 49 000 latu investīcijas pirmsskolas iestādes “Rotaļa” peldbaseina renovācijai, 74 000 latu piešķirts Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta halles projektam. Mērķdotācija kultūrai būs 11 611 latu jeb par 5 618 latiem mazāka nekā iepriekš.
Lai mērķtiecīgi virzītu pilsētas turpmāko attīstību, īstenojot investīciju projektus, 2004. gadā plānots piesaistīt aizņēmumu līdzekļus 2,3 miljonu latu apmērā. Kopumā finansēšanas līdzekļi plānoti 2 504 536 lati.
Finansējums audzis visām jomām
Pilsētas budžeta izdevumu sadaļā pēc 339 886 latu atskaitījuma pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pilsētas vajadzībām paliek 16 329 039 lati jeb 248,32 lati uz iedzīvotāju.
Vislielākais finansējums plānots izglītības, sociālajiem, sporta un kultūras pasākumiem – tas veido 67,1 procentu no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem jeb 169,93 latus uz iedzīvotāju. Finansējums izglītībai veido 51,4 procentus no pamatbudžeta izdevumiem. Šai jomai līdzekļi nākamgad palielināti par 1 688 569 latiem jeb 24,6 procentiem. Līdztekus izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem viens miljons latu atvēlēts Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta halles būvei, 120 tūkstoši latu – Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra ēkas rekonstrukcijas otrajai kārtai, 398 550 latu paredzēts izglītības iestāžu remontiem, 217 415 latu – iekārtām un mēbelēm.
Sociālās nodrošināšanas izdevumi veido 7,4 procentus no kopējiem jeb 18,88 latus uz iedzīvotāju. Pabalstiem trūcīgajiem iedzīvotājiem paredzēti 407 tūkstoši latu, kas ir par 100 tūkstošiem latu vairāk nekā 2003. gadā. Par 60 919 latiem palielināts finansējums rehabilitācijas pasākumiem, atkarību profilaksei un dienas centram personām ar garīgu rakstura traucējumiem, palielināti izdevumi transporta izdevumu kompensācijai pensionāriem, kas sasnieguši 70 gadu vecumu. Sociālās mājas remonta turpinājumam ieplānoti 50 000 latu. Dažādiem projektiem atvēlēti 74 602 lati, tostarp šogad aizsāktajam projektam “Pieaugušo izglītības iespēju veidošana invalīdiem un atkarīgiem cilvēkiem” – 54 602 lati.
Izdevumu īpatsvars sportam un kultūrai veido 6,2 procentus no kopējā jeb 15,64 latus uz iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2003. gadu izdevumi samazinājušies par 15,1 procentu, jo nav ar dziesmu svētkiem saistītu izdevumu un mazāks finansējums nepieciešams kultūras nama remontam, kam nākamgad atvēlēts 252 500 latu. Stadiona “Daugava” remontam plānots 40 700 latu, apsardzes un ugunsdrošības sistēmas nomaiņai muzejā – 4 500 latu. Salīdzinājumā ar 2003. gadu par 12 tūkstošiem latu audzis finansējums kultūras pasākumiem, sporta pasākumiem tas ir par 13 tūkstošiem latu lielāks. Par 15 tūkstošiem latu palielināta subsīdija pašdarbības kolektīviem, bet par 7 000 latu – izdevumi Jelgavas bigbenda uzturēšanai. 22 700 latu plānots transporta un kustamo īpašumu iegādei. SIA “Zemgales Olimpiskais centrs” paredzēti 15 tūkstoši latu.
Veselības aprūpei papildu finansējumam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētās daļas, kuru centralizēti sadala valsts, pašvaldības budžetā ieplānoti 179 tūkstoši latu. No tiem 65 tūkstoši latu paredzēti slimnīcu un Neatliekamās palīdzības stacijas remontam, bet 114 000 latu – iekārtu un transporta iegādei.
Norēķiniem ar citām pašvaldībām par izglītības un sociālo iestāžu pakalpojumiem plānoto līdzekļu īpatsvars veido trīs procentus no kopējiem izdevumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu norēķinu apjoms palielinājies par 9 000 latu.
Dzīvokļu un komunālās saimniecības finansējums veido 11,9 procentus no izdevumiem jeb 30,22 latus uz iedzīvotāju. Pilsētas labiekārtošanai un tīrīšanai plānotais finansējums kļuvis lielāks par 63 856 latiem, ielu apgaismošanai atvēlēts par 24 100 latiem vairāk. Svētbirzes labiekārtošanai paredzēti 30 000 latu, bet 20 000 latu – pieminekļa vietas sakopšanai Stacijas parkā. Pilsētas ielu rekonstrukcijai un remontam, Uzvaras parka sakopšanai un citiem labiekārtošanas projektiem ieplānoti 827 000 latu. Šajā budžeta sadaļā paredzēta subsīdija uzņēmumam “Jelgavas ūdens” 138 360 latu apmērā un Nekustamā īpašuma pārvaldei – 64 217 latu.
Sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī civilajai aizsardzībai finansējums plānots 2,9 procentu apmērā no kopējiem izdevumiem. Municipālās policijas ēkas remontam paredzēts 11 580 latu, 5 375 lati – transporta un kustamo īpašumu iegādei. Sakarā ar apsardzes darbības uzsākšanu par 61 788 latiem palielinās šīs iestādes maksas pakalpojumu ieņēmumi. Daļa no līdzekļiem tiks izlietota iestādes uzturēšanai. Valsts institūcijām, kas piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā (Valsts policijai, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam, Vides veselības centram), plānota 14 136 latu dotācija.
Izpildvaras uzturēšanai atvēlēti septiņi procenti (parasti pilsētu pašvaldībās ir 10 – 11 procentu) no kopējiem izdevumiem jeb 17,87 uz iedzīvotāju. 75 000 latu plānots Domes ēkas remonta turpinājumam, 65 500 latu – transporta un kustamo īpašumu iegādei. Pārējai ekonomiskajai darbībai un dienestiem plānots finansējums 2,1 procenta apmērā, tostarp sabiedrisko pakalpojumu regulatoram – 35 000 latu, informācijas sistēmas uzturēšanai un attīstībai – 153 940 latu, projektu līdzfinansējumam un līdzdalības maksājumiem – 105 388 lati, izdevumiem, kas saistīti ar īpašumtiesību noformēšanu, – 50 000 latu.
Pārējiem izdevumiem plānots 65 000 latu jeb 0,99 lati uz iedzīvotāju. Tos paredzēts izlietot pilsētas pasākumiem, subsīdijām sabiedrisko organizāciju darbības atbalstam, izdevumiem par pašvaldības iestāžu auditu, nodokļu un nodevu administrēšanu.
Pašvaldības parādsaistību nomaksai plānoti 5,5 procenti no pamatbudžeta izdevumiem. Parādu īpatsvaru izdevies samazināt, pateicoties Pasaules Bankas (PB) kredītjautājuma atrisināšanai. Proti, izdevīgāk izrādījies lauzt trīspusējo līgumu starp PB, Finanšu ministriju (FM) un Domi un samaksāt soda sankcijas, nekā to turpināt. Tādējādi valsts nomaksājusi PB visas saistības, savukārt Dome ar FM noslēgusi jaunu līgumu uz 20 gadiem. Līdz ar to agrākā 1 – 1,2 miljonu latu vietā pašvaldībai turpmākos 20 gadus būs jāmaksā 350 tūkstoši latu. Izdevumiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 182 100 lati, kas veido 1,1 procentu no visiem izdevumiem.
Kopumā 2004. gada pamatbudžeta izdevumi algām un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānoti 3 989 477 latu apmērā jeb par 387 544 latiem vairāk nekā 2003. gadā. Kārtējiem uzturēšanas izdevumiem paredzēti 5 844 049 lati, kas ir par 1 310 253 latiem vairāk. Ēku remontiem, būvniecībai un investīcijām pilsētas infrastruktūrā plānoti 2 872 906 lati jeb par 1 667 657 latiem vairāk nekā 2003. gadā. Finansējums kustamo īpašumu iegādei plānots 340 538 lati, kas ir par 240 444 latiem mazāk nekā iepriekš.
Speciālais budžets – konkrētiem pasākumiem
Speciālo budžetu veido Privatizācijas fonda, Autoceļu fonda, dabas resursu nodokļa līdzekļi, mērķdotācijas regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, no izglītības un kultūras fondiem. Šie līdzekļi tiek novirzīti konkrētu pasākumu realizācijai.
Pašvaldības Privatizācijas fonda ieņēmumi nākamgad plānoti 60 000 latu. Kopā ar līdzekļu atlikumu gada sākumā 43 660 latu apmērā fonda rīcībā būs 103 660 latu. No tiem 55 000 latu ir pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi, bet 48 660 latu – dzīvojamo māju privatizācijas fonda līdzekļi. Sakarā ar privatizācijas procesa tuvošanos noslēgumam līdzekļu būs pietiekami tikai privatizācijas procesa nodrošināšanas izdevumiem.
Autoceļa fonda ieņēmumi un izdevumi plānoti 459 672 latu apmērā. Lielāko līdzekļu daļu (310 672 latus) paredzēts izlietot ielu ikdienas uzturēšanai, satiksmes organizācijai, lietusūdens kanalizācijai, jaunu caurteku un tekņu izbūvei. Ielu periodiskajai uzturēšanai atvēlēts 121 tūkstotis latu, bet 28 tūkstoši latu paredzēti organizatoriskiem izdevumiem. Mērķdotācijās regulārajiem pasažieru pārvadājumiem plānots saņemt 35 tūkstošus latu.
Tikpat lieli iecerēti dabas resursu nodokļa ieņēmumi (kopā ar 4 391 latu lielu atlikumu gada sākumā). Ar vides aizsardzību saistīto izdevumu finansēšanai paredzēts izlietot 39 391 latu, tostarp dabas un tūristu takas projekta izstrādāšanai un ierīkošanai Pils salas Lielupes palienes pļavu dabas lieguma teritorijā plānots izlietot 2 500 latu, pilsētas atkritumu saimniecības stratēģijas izstrādāšanai – divus tūkstošus latu. 4 603 lati atvēlēti grodu aku dzeramā ūdens kvalitātes un peldūdens laboratoriskai kontrolei, kā arī ūdens kvalitātes uzlabošanai. Kanalizācijas pārslēgumiem un virsūdeņu novadīšanai ieplānoti 27 188 lati. Dalības maksai vides aizsardzības projektiem, semināriem un konferencēm paredzēti trīs tūkstoši latu, biedru naudai organizācijā “LASA” – 60 latu.
