Jelgavas iedzīvotāji, rudeņos un pavasaros vērodami koku apkopšanas darbus, ir neizpratnē vai sašutuši, kāpēc tas jādara un kāpēc tāda varmācība.
Jelgavas iedzīvotāji, rudeņos un pavasaros vērodami koku apkopšanas darbus, ir neizpratnē vai sašutuši, kāpēc tas jādara un kāpēc tāda varmācība. Tādēļ pastāstīšu par koku pilsētā un līdz ar to varbūt atbildēšu uz jautājumiem un pārmetumiem.
Jo vecāks koks, jo tas ir vērtīgāks un vairāk saudzējams. Tas ir pareizi attiecībā uz dižkokiem un brīvi augošiem kokiem parkā un pagalmā. Pilsētās bieži vien ir citādi – nesen iestādītais un ļoti mīlētais koks sāk traucēt. Bet daudzdzīvokļu mājās tā ir problēma: par vieniem traucējošo koku priecājas daudzas ģimenes, pat viss pagalms. Ko darīt? Pirms lūguma koku nozāģēt būtu jāapsver, vai tas tiešām traucē, un koka liktenis jāsaskaņo ar pārējiem iedzīvotājiem.
Pilsētas kokam neklājas viegli. Jaunie stādījumi jau uzreiz ir pakļauti apkārtnes apstākļiem: uz tiem iedarbojas gan garāmgājēji, gan transporta plūsma. Taču zaļie koridori veic svarīgas funkcijas: tie, aizsargājot gājēju, veido atdalošu joslu starp brauktuvi un ietvēm, slāpē trokšņus, mazina putekļus, veido patīkamāku vidi.
Jelgavas ielmalu stādījumiem galvenokārt ir izmantotas parastās liepas, kas sasniedz septiņu metru platumu un 25 metru augstumu (astoņu stāvu ēka!). Ir skaidrs, ka tik lieli koki, biezi sastādīti ielmalu šaurajās joslās un bieži vien arī tuvu mājām, izstīdzē un veido neregulāru vainagu. Lai ierobežotu koku izplešanos, vainagi ir jāveido. Jelgava savu lielāko satricinājumu piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, kad radikāli tika apzāģēti brīvā vaļā augušie liepu un ošlapu kļavu vainagi. Pirmajos 15 līdz 20 gados koks zaļo, ņemas spēkā un it kā neprasa apkopšanu. Tāpēc neviens arī tam neķeras klāt. Līdz veidojas situācija, kāda bija Katoļu, Lielajā, Pasta un citās ielās. Daudzi koki nav izturējuši apzāģēšanu (īpaši Katoļu ielā). Taču labs piemērs ir Mātera iela, kur, izgriežot atvases un noīsinot zarus, panākts kompakts vainags.
Pavasarī kopā ar LLU Meža fakultātes pasniedzējiem, reģionālās vides inspektoru tika izvērtēti Jelgavas ielu stādījumi un lemts par koku vainagu uzturēšanu un veidošanu. Tika nospriests, ka pēc apzāģēšanas ataugušajām liepām ir jāizgriež nokaltusī stumbra daļa un mazās atvases vainagā, kā arī jāsaīsina skeletzari. Tas arī tika darīts Lielajā ielā, turklāt šāds darbs jāatkārto ik pēc trim gadiem. Taču nevajadzētu ielaisties galējībā un vainagot visus kokus. Šādu praksi sāk piekopt kā privāto, tā daudzdzīvokļu māju iemītnieki. Sākumā apzāģēšana izraisīja sašutumu, bet tagad kļūst par modes lietu.
Apzāģētu koku aleja zaudē visas savas dekoratīvās īpašības, kuru dēļ koks vispār tiek audzēts.
Apzāģēšana un vainagu uzturēšana ir jāveic vietās ar intensīvu satiksmi un mazu augšanas telpu. Apzāģēšanu labāk panes jaunākie koki. Bet tur, kur iespējams, kokiem jāļauj augt brīvi. Tāda liepu aleja ir, piemēram, Brīvības bulvārī, kur apzāģē tikai apakšējos traucējošos zarus.
Kokus stipri apzāģēt nav pareizi, vainags jāveido jauniem stādījumiem un jāuztur visu augšanas laiku. Vēl labāk ir apstādījumiem izmantot kompaktas koku šķirnes, piemēram, Holandes liepu. Bet pie mums to ir maz.
Pašlaik ar pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem nepietiek visu pilsētas koku apkopšanai. Vai atstāt tikai dažas zaļas ielas? Kokus radikāli apzāģēt var tikai firma ar pacēlāju un speciālu aprīkojumu. Bet zemākiem stādījumiem pietiktu ar apakšējo un nokaltušo zaru izzāģēšanu. Un to gan var daudzi no mums.
Ja jūsu mazajā ieliņā ir apzāģēti koki un jūs gribat uzņemties tos apkopt savas sētas tuvumā, saskaņojiet to ar pašvaldības iestādi «Komunālā pārvalde». Koki mums ir vajadzīgi.
