«Vakar strādājām līdz diviem naktī un cēlāmies sešos, lai darbu turpinātu un visu paspētu,» šis stādu audzētājas Ineses Tiesneses teiktais laikam diezgan spilgti raksturo, cik apņēmības pilna un godprātīga var būt attieksme pret darbu. Viņa saimniecībā netālu no Jelgavas jau vairākus gadus ziemas vidū sāk lolot tūkstošiem puķu dēstu, lai tie ik pavasari līdz Pilsētas svētkiem nonāktu dobēs un ziedu toveros pie laternām. Pēc tam seko rūpīgs kopšanas darbs vēlos vakaros un naktīs, lai netraucētu autovadītājiem, bet pilsētniekiem un viesiem ik dienas būtu prieks raudzīties košajos ziedos.Tomēr ziedi ir tikai papildinājums, kas piešķir akcentus tām vērienīgajām pārmaiņām, ko pilsēta piedzīvojusi pēdējo desmit gadu laikā. Ar gudru prātu un prasmīgām rokām «paņemot» ES un valsts atbalstu, kā arī saimnieciski izmantojot pašu pilsētas budžetu, ik gadu Jelgava iegūst jaunas ielas, ietves, publiskas būves, siltinātas skolas un bērnudārzus. Pilsētas svētku gājiens šovakar iegūs vēsturisku nozīmi, jo tas pēdējo reizi vīsies pa bedru klāto Lielās ielas posmu, kas jau šovasar piedzīvos rekonstrukciju. Labās lietas varētu uzskaitīt vēl, un droši vien vairumam jelgavnieku nav šaubu par saukļa «Jelgava – pilsēta izaugsmei» pamatotību. Tūkstošiem cilvēku ik dienas strādā, lai ne tikai par padarīto saņemtu noteiktu maksu, bet arī lai kvalitatīvi paveiktais, kas dažkārt prasījis vairāk pūļu, nekā domāts, pašam darītājam un citiem radītu lepnuma izjūtu. To gan nedaudz pabojā piķa melna šuve, ar ko aizlāpīta tikko rekonstruēta šoseja, nokaltuši vai vandaļu izrauti koki kopumā lieliskā promenādē vai lūpošs apmetums nule nosiltinātas ēkas sienā. Pilsētas svētki ikvienam jelgavniekam var būt ne vien izpriecāšanās reize, bet arī mirklis, kad palūkoties apkārt un pamanīt no sirds paveikto, kā arī padomāt, kā iespējami labāk pilsētas labā turpmāk strādāt pašam.
